Francijas deputāti vienbalsīgi nolemj, ka homoseksuāļiem izmaksās kompensācijas

1789. gadā revolūcijas laikā Francija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas dekriminalizēja homoseksuālismu. 1832. gadā Francijā ieviesa vecuma cenzu – šokējoši, bet bija atļauta pedofilija, ja tikai bērni, gan puikas, gan meitenes, bija vismaz 11 gadus veci un deva piekrišanu. 1863. gadā šo slieksni pacēla līdz 13 gadiem.

1942. gadā, Otrā pasaules kara laikā, kolaboracionistu valdība, kas ar nacistu atbalstu pastāvēja Višī Francijas dienvidos, heteroseksuālo attiecību slieksni pacēla līdz 15 gadiem, bet homoseksuāļiem līdz 21 gadam. Atšķirībā no nacistiskās Vācijas homoseksuālisms nebija aizliegts, tikai nedrīkstēja tajā iesaistīt jauniešus un pusaudžus.

1974. gadā homoseksuālās attiecības atļāva no 18 gadiem, un 1982. gadā Fransuā Miterāna prezidentūras laikā no 15 gadiem, pielīdzinot pārējiem. Līdz tam 40 gadu laikā bija notiesāts ap 10 000 pārkāpēju, gandrīz visi vīrieši, lielākoties strādnieki, vairāk nekā 90% piespriests cietumsods. Vēl ap 50 000 cilvēku bija tiesāti pēc atsevišķa likuma “par nepiedienīgu publisku uzvedību”, kam 1960. gadā kā vainu pastiprinošu apstākli pievienoja homoseksuālismu – tādā gadījumā sodu divkāršoja.

Ar jauno likumu plānots izmaksāt kompensācijā 150 eiro par katru cietumā pavadīto dienu un segt savulaik iekasētos naudassodus. Lielākā daļa notiesāto neko gan nesaņems, jo ir jau miruši. Plānots arī noteikt sodu tiem, kas noliedz homoseksuālistu ieslodzīšanu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā, līdzīgi kā par holokausta noliegšanu. Galīgam lēmumam vēl vajadzīgs Senāta – parlamenta augšpalātas – balsojums. Par kompensācijām jaunas miesas kārotāju upuriem runas nav.

2007. gadā Spānija pirmā pieņēma līdzīgu kompensāciju likumu, atzīstot homoseksuāļu vajāšanu Franko diktatūras laikā, kad viņus ieslodzīja “labošanas nometnēs” un spīdzināja. Vācijas parlaments ir nobalsojis par kompensāciju izmaksu 50 000 geju, kas sodīti nacisma laikā un joprojām nebija reabilitēti.