"Līdz pirmdienai slēgt šo kantori pie velna, citādi ... !": kafejnīcas īpašnieci, kura patrieca trakojošu "specoperācijas varoni", draud nošaut
Krievijas Piemaskavas kafejnīcas īpašniecei, kura nesen atļāvās no savas kafejnīcas padzīt “specoperācijas” dalībnieku, kurš trakoja, “biedēja viesus un baristu”, nepatikšanas sāk pieņemties spēkā. Nu vairs nepietiek ar oficiālo Kremļa "cilvēktiesību aizstāvju" gaudām, ka sieviete atbalsta “specoperāciju” un viņai bija iebildums tikai pret viena konkrēta “varoņa” uzvedību, draudīga paskata tēvoči jau tiešā tekstā draud viņu likvidēt.
Pret Maskavas apgabala Ļubercu kafejnīcas īpašnieci Aļonu Boiko-Poļakeviču jau ir ierosināta krimināllieta pēc tam, kad viņa atļāvās no savas kafejnīcas padzīt “specoperācijas” dalībnieku, kurš trakoja, “biedēja viesus un baristu”. Vietējie aktīvisti par viņu pasūdzējās pašam Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājam Aleksandram Bastrikinam — “patriotu” acīs īpašnieces vainu pastiprināja viņas pretkara vēstījumi sociālajā tīklā. Par to viņa ne vien saņēmusi naudas sodu par Krievijas armijas diskreditāciju, bet arī perspektīvu daudzus gadus pavadīt aiz restēm. Nu tam pievienojušies tieši slepkavības draudi.
Krievijas Cilvēktiesību padomes, kas ironiskā kārtā vēl darbojas asiņainu karu uzsākušā diktatora Vladimira Putina paspārnē, locekle un izdevuma “Regnum’ galvenā redaktore Marina Ahmedova publicējusi videoierakstu, kurā redzams kāds vīrietis, kurš baltā jakā ar kapuci ierodas kafejnīcā un kundziskā tonī sāk runāt ar darbinieci, kuru noturēja par Boiko-Poļakeviču: “Tātad tā, klausies mani te!”. Viņš paziņoja, ka zina darbinieces, kuru noturēja par Boiko-Poļakeviču, dzīvesvietas adresi. “Līdz pirmdienai termiņš (..) aizvērt šo kantori pie velna,” citādi “ne menti, neviens nepalīdzēs”.
Kad kāds apmeklētājs viesim aizrādīja, ka nevajag te “lekties”, draudētājs ieteica viņam pateikties par to, ka “nenošāva uz vietas” aizrādītāju. “Četras lodes vēderā no traumatiskās pistoles, un viss beigsies,” kulturāli paskaidroja draudētājs.
Marina Ahmedova norāda, ka Boiko-Poļakeviča pametusi Krieviju "un baidās atgriezties, mājās, jo kaut kādi sabiedriskie darbinieki izlikuši tīmeklī viņas adresi un telefona numuru", bet "vārtrūmē viņu vienmēr kāds gaida", bet uz telefonu šie "sabiedriskie darbinieki" pastāvīgi raksta un stāsta, ko viņu aizsūtīs darīt pie "hoholiem".
Iespējams, lai iežēlinātu potenciālos slepkavniekus, Putina "cilvēktiesību aktīviste" sāk taisnoties, sak, viņas tēvs un brālēns karo Ukrainā, bet brālis guvis šķembu ievainojumu un iziet rehabilitācijas kursu. Turklāt viņai pašai neesot pilnīgi nekas slikts sakāms par “specoperācijas varoņiem”, viņa atbalsta un pat ir priecīga par “specoperāciju” un pateicīga kaujiniekiem, kuri izglābuši viņas vecomammu Doneckā. “Aļona ir priecīga, ka sākās SMO un viņas vecmamma sāka saņemt pensiju,” vienā mierā raksta šī Krievijas Cilvēktiesību padomes locekle. "Viņas publikācijas par Krieviju kā "fašistisku valsti" ir divus gadus senas. Kopš tā laika, pēc tēva un brāļa piedalīšanās Donbasa atbrīvošanā, viņa mainīja savu viedokli par SMO."
Boiko-Poļakeviča februārī soctīklos pastāstīja, ka no sava īpašuma patrieca krievu karavīru, “specoperācijas” dalībnieku, kurš tur uzvedies pavisam nekulturāli. Sašutušie “sabiedriskās organizācijas aktīvisti” vērsās pie paša Bastrikina, lai pārbauda, vai viņa nav pastrādājusi vēl šaušalīgāku “noziegumu”, kas pielīdzināms valsts nodevībai, proti, finansējusi Ukrainas armiju. Šādā gadījumā viņa ar nieka piecu gadu brīvības atņemšanu sveikā netiks.
“Sieviete, kas ir sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla īpašniece, uzņēmumā neielaida SMO dalībniekus, kā arī publicēja sociālajā tīklā ekstrēmistiska rakstura izteikumus. Turklāt iesnieguma autori lūdz pārbaudīt sievieti, vai viņa nav saistīta ar Ukrainas bruņoto spēku finansēšanu,” paziņoja Izmeklēšanas komiteja. Bastrikins šo “noziegumu” uzskata par tik smagu, ka uzdevis viņu personiski informēt par izmeklēšanas gaitu.
Boiko-Poļakevičai pieder divas “Strong Coffee” kafejnīcas. Viņa stāstīja, ka kādu dienu tur ieradās “kaujinieks no frontes”, kurš “sāka uzvesties, maigi izsakoties, ne visai”. Barista nespēja ar viņu tikt galā, vīrietis uz viņas aizrādījumiem nereaģēja, tādēļ darbiniece palūdza īpašnieces palīdzību. “Es atnācu un divu minūšu laikā situāciju nokārtoju. Bez kliegšanas, lamām un visa cita, vienkārši palūdzu atstāt telpu. Es jau biju izdzinusi bomžus [klaidoņus bez pastāvīgas dzīvesvietas — red.], tagad manā sarakstā ir arī tā dēvētie kaujinieki,” viņa rakstīja soctīklos.
Galīgi aizvainojot “patriotus”, viņa publicēja savu fotogrāfiju ar parakstu: “Izdzenu SMO kaujiniekus bez maksas, reģistrācijas un īsziņas”. Šāda nekaunība pievērsa blogera Vladislava Pozdņakova uzmanību. Ironiski, ka šis pats Pozdņakovs ir Krievijā aizliegtas organizācijas “Vīriešu valsts” dibinātājs, pats aizbēdzis uz ārzemēm, kur turpina aktīvi atbalstīt Krievijas iebrukumu Ukrainā. Odiozajam “emigrantam” Pozdņakovam pievienojās ultralabējā kustība “Krievu kopiena”, kuras sašutumu izraisīja Boiko-Poļakevičas publicētie pretkara mītiņa video, un tādēļ tās aktīvisti ieradās kafejnīcā, lai ar saimnieci “parunātu”. “Kafejnīcā ieradās SMO dalībnieki un “Krievu kopienas” aktīvisti no Maskavas un Ļuberciem, lai tiktu skaidrībā. Kafejnīca atkal atteicās apkalpot kaujiniekus. Notikuma vietā izsauca policijas darbiniekus, uzrakstīja kolektīvo iesniegumu,” paziņoja šī kustība, pieprasot, lai šo īpašnieci “vestu pie sajēgas saskaņā ar likumu”. Viņiem piebalsojuši arī “nevienaldzīgie pilsoņi”.
Toreiz tika ziņots, ka kafejnīcas īpašniece jau atrodas apcietinājumā. “Aizturēta uzreiz, kā kļuva skaidrs, ka mēs nākam. Laikam sakritība,” toreiz ar savu varoņdarbu palielījās šī kustība.
Pavisam drīz pēc iebrukuma Ukrainā Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2022. gada 4. martā parakstīja likumu, kas paredz kriminālatbildību par “viltus ziņu” izplatīšanu par okupantu armiju, paredzot līdz 15 gadu ieslodzījumu. Cenšoties iztapt diktatoram un izskaust jebkādu režīma kritiku, Valsts domes deputāti pavisam drīz sāka ierosināt sodu bardzināšanu, zem "Krievijas bruņoto spēku diskreditācijas" izkārtnes faktiski savācot varas iestādēm netīkamu jebkāda veida rīcību un uzvedību. Ar laiku neaizskaramo "svēto govju" statusā tika iekļautas ne vien Krievijas militārpersonas, bet vispār jebkādi "specoperācijas" dalībnieki, tostarp brīvprātīgie un cietumos savervētie salašņas.
Jāpiebilst, ka tagad par "viltus ziņu" izplatīšanu notiesātajiem jau var piemērot mantas konfiskāciju, kas nebūt nav pēdējā pietura kurnējošo iedzīvotāju mutes aizbāšanas kampaņā.
