foto: PN/SCANPIX
Zinātnieki atklāj milzīgās, kustīgās Marokas zvaigžņu kāpas noslēpumus
Pasaulē
2024. gada 5. marts, 05:02

Zinātnieki atklāj milzīgās, kustīgās Marokas zvaigžņu kāpas noslēpumus

Ziņu nodaļa

The Guardian/Jauns.lv

Tās ir iespaidīgas, noslēpumainas struktūras, kas no tuksnešiem ar savu reljefu izceļas uz Zemes virsmas un ir sastopamas arī uz Marsa un Saturna lielākā pavadoņa Titāna.

Universitātu eksperti ir precīzi noteikuši zvaigžņu kāpas vecumu attālā Marokas vietā un atklājuši sīkāku informāciju par tās veidošanos un to, kā tā pārvietojas pa tuksnesi.

Profesors Džefs Dullers no Aberistvitas Ģeogrāfijas un zemes zinātņu katedras teica: "Tie ir neparasti objekti un viens no pasaules dabas brīnumiem. No zemes tie izskatās kā piramīdas, bet no gaisa redzat virsotni un trīs vai četros virzienos izstarotās rokas, kuras liek tām izskatīties pēc zvaigznēm."

Komanda, kurā bija arī Londonas Universitātes akadēmiķi, devās uz Marokas dienvidaustrumiem, lai izpētītu 100 metrus augstu un 700 metrus platu kāpu "Erg Chebbi", kas atrodas smilšu jūrā un ir pazīstama kā Lala Lallia, kas berberu valodā nozīmē "augstākais svētais punkts".

Viņi atklāja, ka pati kāpas pamatne ir 13 000 gadu veca, taču bija pārsteigti, ka tās augšdaļa veidojusies tikai aptuveni pēdējos 1000 gados. "Tā izrādījās pārsteidzoši jauna," sacīja Dullers. Kāpas pamats turpināja veidoties aptuveni 9000 gadus, tad tās virsma stabilizējās.

Mēs domājam, ka tolaik tā bija nedaudz mitrāka, nekā šodien. Var redzēt vecu augu sakņu pēdas, kas liecina - kāpas struktūru stabilizējusi veģetācija. Šķiet, ka tā tāda saglabājusies apmēram 8000 gadu. Tad klimats atkal sāka mainīties un sāka veidoties pašreizējās versijas zvaigžņu kāpa.

Dullers sacīja, ka kāpa veidojusies, vējam pūšot divos pretējos virzienos no dienvidrietumiem un ziemeļaustrumiem, smiltīm uzkrājoties.

Vienmērīgs vējš, kas pūš no austrumiem, kāpu lēnām virza uz rietumiem aptuveni par 50 centimetriem gadā. “Tas ir svarīgi, plānojot ceļu, cauruļvadu vai jebkāda veida infrastruktūras būvniecību. Šīs lietas patiesībā kustas," sacīja Dullers.

Dullers sacīja: “Mēs pētām nevis to, kad smiltis veidojās - pirms miljoniem gadu, bet gan kad tās nogulsnējās. Kvarca graudiem ir tāda īpašība kā mazs uzlādējams akumulators."

"Tās var uzglabāt enerģiju, ko iegūst no dabiski sastopamas radioaktivitātes. Kad mēs tās atvedam atpakaļ uz laboratoriju, mēs varam panākt, lai tās atbrīvotu šo enerģiju. Tā iznāk gaismas veidā. Mēs varam to izmērīt, un spilgtums parāda, kad pēdējo reizi smilšu graudi redzēja dienasgaismu."

Tas nozīmē, ka ir jāsavāc smilšu graudi, nepakļaujot tos gaismai. Zinātnieki to izdarīja, izgriežot kāpās bedres un iemūrējot veco notekcaurules gabalu, lai savāktu paraugus.

Tāda pati luminiscences tehnika tika izmantota, lai fiksētu paliekas no pasaulē vecākās, zināmās koka konstrukcijas, pirms mūsdienu cilvēku uzplaukuma - baļķu izkārtojuma upes krastā, kas robežojas ar Zambiju un Tanzāniju.