Francijas aizsardzības ministrs paziņo, ka "Mistral" piegāde Krievijai nav darba kārtībā
Krievija ir brīdinājusi, ka pieprasītu dārgu kompensāciju no Francijas, ja šo kuģu piegāde tiktu atcelta.
Pasaulē

Francijas aizsardzības ministrs paziņo, ka "Mistral" piegāde Krievijai nav darba kārtībā

Jauns.lv

Francijas būvēto divu "Mistral" tipa desantkuģu piegāde Krievijai "nav darba kārtībā", neraugoties uz pamieru Ukrainas austrumos pēc pagājušonedēļ Minskā noslēgtas vienošanās, pirmdien paziņoja Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns.

Francijas aizsardzības ministrs paziņo, ka "Mistra...

"Tā nav darba kārtībā. [Francijas] Republikas prezidents [Fransuā Olands] ir nolēmis, ka mums nav jāpiegādā šie karakuģi, jo pamiers nepastāv, ir drošības riski, ieskaitot drošības riskus Eiropā, un Krievija pārkāpj savas starptautiskās vienošanās par robežām," Ledriāns uzsvēra Francijas radio.

"Šobrīd pamiers ir trausls, nav šaubu, ka drīz sāksies miera process," piebilda ministrs.

Francijas prezidents Fransuā Olands ceturtdienas vakarā paziņoja, ka vēl nav piemērotu nosacījumu, lai Francija piegādātu Krievijai "Mistral" tipa kuģus, lai gan Maskava atbalstījusi jauno Minskas vienošanos par mieru Ukrainā.

Pastiprinoties krīzei Ukrainā un pasliktinoties attiecībām starp Rietumiem un Krieviju, Olands pērn septembrī pavēstīja, ka šo karakuģu piegāde Krievijai ir atlikta.

2011.gadā parakstītais 1,2 miljardu eiro vērtais līgums par '' Mistral" tipa desantkuģiem paredz, ka pirmais kuģis ar nosaukumu "Vladivostok" tiktu piegādāts pērn oktobrī vai novembrī, bet otrais ar nosaukumu "Sevastopoļ" tiktu piegādāts šogad.

Pirmā kuģa piegāde pērn novembrī tika atlikta uz nenoteiktu laiku. Apmēram 400 Krievijas militārie jūrnieki, kuri izgāja apmācības uz šī kuģa, decembrī atgriezās Krievijā.

Krievija ir brīdinājusi, ka pieprasītu dārgu kompensāciju no Francijas, ja šo kuģu piegāde tiktu atcelta.

Līguma izpilde nozīmētu, ka pirmo reizi Krievijai tiktu pārdotas augsta līmeņa aizsardzības tehnoloģijas, par ko bažas ir izteikušas vairākas NATO dalībvalstis, īpaši Baltijas valstis, kas bažījas par kuģu nonākšanas Krievijas bruņojumā negatīvo ietekmi uz to drošības situāciju.

BNS, Foto: AFP/LETA