Orbāns sola vairs nelikt sprunguļus Zviedrijas uzņemšanai NATO
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka Ungārijas parlaments ratificēs līgumu par Zviedrijas iestāšanos NATO savā pavasara sesijā, kas sāksies 26. februārī.
“Mūsu strīds ar Zviedriju tuvojas noslēgumam. Kopā ar Zviedrijas premjerministru [Ulfu Kristersonu — red.] mēs spērām svarīgus soļus, lai atjaunotu uzticēšanos,” viņš paziņoja ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī. “Mēs ejam tajā virzienā, lai parlamenta pavasara sesijas sākumā varētu ratificēt Zviedrijas iestāšanos NATO.”
Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju 2022.gadā pēc tam, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. 2023.gada aprīlī Somija kļuva par alianses dalībvalsti, bet Zviedrijas pievienošanos aizkavēja Turcija un Ungārija. Pēc Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana ilgstošas stīvēšanās ar Zviedriju un pašu aliansi Turcijas parlaments 23.janvārī ar lielu balsu vairākumu beidzot atbalstīja Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Turcija ilgāk nekā gadu aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Lai valsti uzņemtu NATO, tai nepieciešams vienbalsīgs visu alianses dalībvalstu lēmums.
Ungārija ir aizkavējusi Zviedrijas uzņemšanu NATO, apgalvojot, ka Zviedrija izplata "klajus melus" par demokrātijas stāvokli Ungārijā. Vienlaikus Ungārijas valdība vairākkārt bija teikusi, ka tā nebūs pēdējā NATO sabiedrotā, kas ratificēs Zviedrijas iestāšanos.
24. janvārī Orbāns paziņoja, ka telefonsarunā ar NATO vadītāju Jensu Stoltenbergu atkārtoti apliecinājis savu atbalstu Zviedrijas dalībai aliansē.
