"Cīnos kopš pirmās dienas, bet vairs nevaru to pavilkt!" Ukrainas karavīra vidējais vecums ir sasniedzis 43 gadus.

"Vidējais karavīra vecums manā bataljonā ir 45 gadi," izdevumam “The Sunday Times” atklāja Ukrainas Bruņoto spēku 32. atsevišķās mehanizētās brigādes bataljona komandieris Dmitro Berlims. Brigādes kaujinieki šodien cīnās pie Kupjanskas, kas ir viens no Krievijas bruņoto spēku ziemas uzbrukuma kampaņas mērķiem. “Šajā vecumā jau ir grūti veikt visus nepieciešamos uzdevumus. Dažiem, atrodoties frontes līnijā, ir grūti pat nēsāt munīciju un bruņuvestes,” atzina Berlims. Pēc komandiera teiktā, bataljons nesaņem jaunāku karavīru papildinājumu  un cieš arvien vairāk zaudējumu: “Cilvēku manā vadībā paliek arvien mazāk, un vienības pastiprinājuma kvalitāte katru reizi kļūst zemāka."

Šī situācija ir unikāla salīdzinot ar pagājušā gadsimta kariem, kuros lielāko daļu karaspēka veidoja vīrieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem un pat jaunāki. Un pat šodien lielākajai daļai Rietumu armiju vidējais vecums ir ievērojami zemāks nekā Ukrainas rādītājs. Salīdzinājumam -  2021. gadā ASV tas bija 28 gadi, bet Apvienotajā Karalistē 2023. gadā tas bija 31 gads. Lai gan oficiāli dati par Ukrainas bruņotajiem spēkiem nav pieejami, “The Sunday Times” lēš, ka pašreizējais Ukrainas militārpersonu vidējais vecums ir 43 gadi.

Ukrainas prezidenta biroja priekšnieka padomnieks Sergejs Ļeščenko novembrī sacīja, ka dzirdējis “biedējošus skaitļus” no viena no Donbasā karojošā Zemessardzes bataljona komandieriem. Proti, it kā daļai no Ukrainas bruņoto spēku brigādēm, kas pagājušajā gadā piedalījās neveiksmīgajā ofensīvā pret Krievijas pozīcijām, karavīra vidējais vecums 54 gadi. "Tādā vecumā karavīrs nevar piedalīties uzbrukuma operācijā," sacīja Leščenko.

Pašreizējās problēmas ar Ukrainas novecojošo armiju ir sekas tam, kā mobilizācija Ukrainā kopumā norisinājās pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma. Tad, 2022. gada sākumā, uz fronti devās milzīgs skaits brīvprātīgo vecumā virs 40 gadiem - tie bija pieauguši vīrieši ar paaugstinātu atbildības sajūtu pret ģimeni un dzimteni. Daudzi cerēja, ka drīzumā valsts veiks efektīvāku kampaņu, lai vervētu jaunus cilvēkus, kuri nomainīs “vecīšus” un spēs veiksmīgi veikt ofensīvas operācijas. Gluži pretēji, reti kurš paredzēja, ka viņu uzturēšanās frontē ilgs divus gadus. Šodien daudzi ukraiņu karavīri masveidā atzīst, ka ir tuvu pilnīgam spēku, fizisko un morālo spēku izsīkumam.

"Esmu uz sabrukuma robežas," laikrakstam “The Sunday Times” stāstīja kāds 50 gadus vecs karavīrs, kurš Harkovā atlabst no šrapneļa brūces. “Es devos dienēt pirmajā kara dienā, bet vairs nevaru izturēt. Tajā pašā laikā, kad mūsu frontē ierodas jaunāki karavīri, viņi bieži nevar tikt galā ar uzdevumiem. Pa mums šauj artilērija, bezpilota lidaparāti, tiek izmantots baltais fosfors. Un daudzi jaunieši vienkārši sajūk prātā. Viņi tam nav gatavi." Pēc izdevuma sarunu biedra teiktā, pēc ārstēšanas viņš jau saņēmis pavēli nekavējoties atgriezties frontē - un viņam būs jāpārvar daudzi kilometri bīstama ceļa, lai nokļūtu sava formējuma pozīcijās: “Bet es nevaru pievilt puišus un nenākt viņiem palīgā.

Saskaņā ar Ukrainā spēkā esošajiem likumiem jaunietis par brīvprātīgo var kļūt 18 gadu vecumā (tajā pašā laikā viņš nevar piedalīties karadarbībā līdz 20 gadu vecumam), bet nevar tikt mobilizēts, ja viņš ir jaunāks par 27 gadiem. Tomēr Ukrainas varas iestādes, saskaņā ar skandalozajiem mobilizācijas grozījumiem likumdošanā, nolēma šo vecumu pazemināt līdz 25 gadiem - tomēr attiecīgais likumprojekts tika atsaukts pārskatīšanai valdībā.

"Jauniešu vidū ir brīvprātīgie, taču ar viņiem nepietiek, lai izveidotu vairākumu armijā," laikrakstam “The Sunday Times” sacīja Ukrainas Augstākās Radas tautas deputāts Romāns Kostenko, kurš pats piedalījās kaujās Hersonas apgabalā. “Šī problēma īpaši aktuāla ir uzbrukuma vienībām, piemēram, gaisa desantniekiem, jūras kājniekiem un speciālo operāciju vienībām, kur nepieciešama izturība un fiziskais spēks. Protams, tajos vajadzētu darboties gados jaunākiem cilvēkiem.

Prezidents Volodimirs Zelenskis decembrī paziņoja, ka Ukrainas Bruņoto spēku pavēlniecība lūgusi viņu mobilizēt pusmiljonu jauniesaukto, taču galīgais lēmums par viņu skaitu vēl nav pieņemts. Varas iestādes uzsver, ka armijai nepieciešams ne tikai cilvēku skaita palielināšana frontē, bet arī rotācija – lai pirmais brīvprātīgo vilnis saņemtu pilnvērtīgu, pelnītu atpūtu.

Andrejs Roiks, 47 gadus vecais arhitekts, kurš dienē Ukrainas bruņotajos spēkos gandrīz kopš kara ar Krieviju sākuma, laikrakstam “The Sunday Times” sacīja, ka " dienēt pēc 40 gadiem ir fiziski grūtāk. Viena lieta ir, ja jums ir 20 gadus veca cilvēka trenēts ķermenis un refleksi. Tas ir savādāk, ja esat 46 gadus vecs biroja darbinieks ar vēdera tauku daudzumu un daudzām hroniskām slimībām. Taču arī vecākam vecumam ir savas priekšrocības - pieredze un vērīgums, kā arī nopietnāka attieksme pret dzīvi."

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks vecāka gadagājuma cilvēku izplatību frontē skaidro ar tēvišķu attieksmi: “Pieaugušie ukraiņi vēlas pasargāt savus dēlus no dalības karadarbībā. Bet drīz jaunajiem ukraiņiem būs jāizdara izvēle - kādu cenu viņi ir gatavi maksāt: dzīvot ieslodzīto nometnē vai brīvā valstī.”

Pēc viņa teiktā, varas iestādēm būs daudz vieglāk pārliecināt cilvēkus pievienoties Ukrainas bruņotajiem spēkiem, ja viņi būs pārliecināti par Kijevas atbalstu no Rietumiem – vai precīzāk, ar ieročiem, kas varētu nodarīt neatgriezenisku kaitējumu Krievijas armijai.

“Ukraiņu karavīru izredzes izdzīvot, ja palielināsies Rietumu palīdzības piegādes, strauji palielināsies. Attiecīgi mūsu militārpersonas psiholoģiski jutīsies labāk. Bet mums vajag nevis desmit artilērijas šāviņus mēnesī mēnesī, bet tūkstoti. Problēma ir tā, ka palīdzību mēs saņemam lēnām un pa daļām.”

Neskatoties uz aizliegumu vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem atstāt Ukrainu, pēdējo divu gadu laikā vismaz 650 000 ukraiņu šajā vecumā ir pametuši valsti un devušies uz Eiropas valstīm, vēsta raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz ES datiem. Viņu emigrācija ir viens no faktoriem demogrāfiskajā krīzē, kas pārņēmusi Ukrainu.

Ukrainas iedzīvotāju skaits kopš PSRS sabrukuma ir samazinājies no 52 miljoniem cilvēku līdz 37 miljoniem, ja ņem vērā Krievijas anektēto teritoriju iedzīvotāju skaitu.

Vīriešu vidējais paredzamais mūža ilgums 2023.-2024.gadā samazināsies līdz 57 gadiem, sieviešu - līdz 70. Šie rādītāji vismaz līdz 2032.gadam neatgriezīsies līdz pirmskara līmenim attiecīgi 66 un 76 gadiem, norāda Kijevas Demogrāfijas un sociālo pētījumu institūts direktore Pērn prognozēja Ella Libanova.

Ir arī svarīgi atzīmēt, ka ne visi vecākie karavīri frontē nokļuvuši brīvprātīgi — daudzi tika mobilizēti piespiedu kārtā. Tomēr daudzas militārpersonas apliecina, ka atbildības sajūta pret jauno paaudzi joprojām liek viņiem palikt frontē. "Es nevēlos redzēt 20 gadus vecus cīnāmies," laikrakstam “The Sunday Times” sacīja 55 gadus vecais Aleksandrs Avanesovs, kurš raksta dzeju ierakumos, “bērni ir mūsu tautas ziedi. Viņiem pašiem nākotnē jādzemdē bērni un tos jāaudzina.”  Avanesovam ir septiņus gadus veca meita, un viņš pats tagad atkopjas no tālajā 2022. gadā gūtā ievainojuma.

Ukrainas bruņoto spēku karavīrs Andrejs Poddubņaks, kuram arī ir vairāk nekā 40, intervijā britu izdevumam atgādināja, kā viņa 48 gadus vecā cīņu biedra lēnīgums kaujas laukā vienā no uzbrukumiem gandrīz maksāja veselas vienības dzīvības - viņš pārāk lēni devās uz patversmi un negribot  “zem sitiena” nolika citus karavīrus, kuriem uzbruka ienaidnieks. Un tomēr Poddubņaks nevēlas krist izmisumā arī savas ģimenes dēļ - mājās viņu gaida divi mazi bērni, bet pagaidām priekšējās pozīcijās ir vieta tēviem: “Kamēr te vēl ir kādi četrdesmitgadnieki, viņiem jācīnās. Kad ar viņiem vairs nepietiks, viņu vietā būs jāieņem citi.”