Anglijā atrasts senlaiku migranta skelets

Pētījuma rezultāti publicēti izdevumā “Current Biology”. Skelets ir labi saglabājies un uziets izrakumos Kembridžšīras grāfistē Anglijas austrumos, būvējot ceļu starp Kembridžu un Hantingdonu.

Mirušais bijis gados jauns vīrietis, arheologi viņu nosaukuši par “Offord Cluny 203645” – pēc tuvējā ciema nosaukuma un parauga numura. Viņš bijis apglabāts viens, bez jebkādām personiskām mantām, tāpēc noskaidrot, ar ko nodarbojies dzīves laikā, ir visai sarežģīti.

Viņš apbedīts laikā starp 126. un 228. gadu, kad pār pusi Britānijas valdīja Romas impērija – tās robeža beidzās ar Adriana valni gar tagadējo Skotiju. DNS pētnieki izsekojuši senā cilvēka ceļu un secinājuši, ka tas bijis no klejotājiem – sarmatiem, indoirāņu tautas, pazīstamas kā prasmīgi jātnieki. Šis ir pirmais bioloģiskais pierādījums, ka šie cilvēki sasniedza Britāniju no vistālākajiem Romas impērijas nostūriem.

Sarmati sākotnēji dzīvojuši apgabalā starp Kaspijas jūru un Donas upi, 3. gadsimtā pirms mūsu ēras viņi jau kontrolēja milzu teritoriju no Melnās līdz Baltijas jūrai un no Vislas upes līdz Volgai, līdz mūsu ēras 3. gadsimtā iebruka goti un 4. gadsimtā huņņi.

Doktorei Marinai Silvai izdevās iegūt DNS no niecīga kauliņa, izņemta no skeleta iekšējās auss, kas bija vislabāk saglabājusies. “Tas nelīdzinās dzīva cilvēka DNS analīzei,” skaidro zinātniece. “DNS ir ļoti fragmentēta un bojāta. Tomēr mēs varējām atšifrēt pietiekami daudz. Pirmais, ko mēs ieraudzījām – ģenētiski viņš ļoti stipri atšķīrās no citiem romiešu laika britiem, pētītiem līdz šim.”

Jaunākās senas DNS analīzes metodes ļauj gluži kā detektīviem šķetināt pagātnes notikumus. Sākotnēji pētniekiem šķita, ka Ofords bijis no vietējiem, nekas īpaši interesants, bet tagad atklājies, ka viņš nācis no zemēm, kur mūsdienās atrodas Krievijas dienvidi, Ukraina un Armēnija.

Zinātne ļauj arī atklāt, kur cilvēks dzīvojis. Daremas universitātes arheologi izpētīja pārakmeņotos zobus, uz kuriem palikušas liecības no ēdiena. Kopš piecu gadu vecuma klejotāja ēdienkarte ir pamazām mainījusies.

Zobi attīstās laika gaitā, katrs jauns slānis ietver vielas, kas tajos nokļūst konrētajā brīdī. Līdz sešu gadu vecuma Ofords ēdis prosu un sorgo, un šos graudaugus plaši audzēja sarmatu zemēs. Ar laiku viņš sācis ēst šos graudus aizvien mazāk un pārgājis uz kviešiem, raksturīgiem tolaik Rietumeiropai.

Iespējams, Ofords bija kavalērista dēls vai vergs, jo viņa dzīves laikā pēc romiešu uzvaras sarmatu kavalēriju iekļāva impērijas armijā un nosūtīja uz Britāniju. Doktors Alekss Smits no firmas “MOLA Headland Infrastructure” norāda, ka arī tolaik cilvēki pārvietojās aktīvi.