Kādēļ zinātnieki uzskata, ka mēs varētu būt jauna iznīcības viļņa vidū?

Slavenākais no šiem masveida izmiršanas gadījumiem - kad pirms 66 miljoniem gadu Zemē ietriecās asteroīds, kas iznīcināja dinozaurus un daudzas citas sugas - ir arī visnesenākais. Taču zinātnieki apgalvo, ka tas nebūs pēdējais.

Daudzi pētnieki apgalvo, ka pašlaik notiek sestā masveida izmiršana, ko izraisījusi nevis pilsētas lieluma akmens ietriekšanā planētā, bet gan viena suga - Homo sapiens. Cilvēki ir iznīcinājuši dzīvās būtnes un izraisījuši klimata krīzi.

Septembrī žurnālā PNAS publicētajā pētījumā veiktie aprēķini liecina, ka radniecīgu dzīvnieku sugu grupas izzūd 35 % reižu ātrāk, nekā iepriekš paredzēts.

Un, lai gan katrā masveida izmiršanā ir uzvarētāji un zaudētāji, nav pamata uzskatīt, ka šajā gadījumā cilvēks būtu starp izdzīvojušajiem.

Patiesībā pētījuma līdzautors Žerardo Sebalos uzskata, ka varētu notikt pretējais - sestā masveida izmiršana varētu pārveidot visu biosfēru jeb dzīvībai labvēlīgo pasaules daļu, iespējams, līdz tādam stāvoklim, kurā cilvēcei varētu būt neiespējami izdzīvot, ja netiks veikti radikāli pasākumi.

"Bioloģiskā daudzveidība atjaunosies, bet uzvarētājus ir ļoti grūti prognozēt. Daudzi no zaudētājiem šajos iepriekšējos masveida izmiršanas gadījumos bija neticami veiksmīgas sugas," sacīja Meksikas Nacionālās autonomās universitātes Ekoloģijas institūta vecākais pētnieks Sebalos.

Lai gan "lielo piecu" masveida izmiršanas gadījumu cēloņi bija dažādi, izpratne par to, kas notika šajās dramatiskajās Zemes vēstures nodaļās, un kas radās pēc šīm kataklizmām, var būt pamācoša.

"Šos notikumus neviens nav redzējis, bet tie ir tāda mēroga, ka tie varētu atkārtoties. Mums ir ... (jāmācās) no pagātnes, jo tā ir mūsu vienīgā datu kopa," sacīja Maikls Bentons, mugurkaulnieku paleontoloģijas profesors Bristoles Universitātē Apvienotajā Karalistē, kurš ir jaunās grāmatas "Izmiršana: Kā dzīvība izdzīvo, pielāgojas un attīstās" autors.

Sestā masveida izmiršana

Arvien vairāk zinātnieku uzskata, ka sestais masveida izmiršanas gadījums, kura apjoms ir līdzvērtīgs iepriekšējo piecu masveida izmiršanas gadījumu apjomam, ir risinājies pēdējo 10 000 gadu laikā, kad cilvēki ir atstājuši savu ietekmi visā pasaulē.

Dodo, Tasmānijas tīģeris, Baiji jeb Jandzi upes delfīns un Rietumu melnais degunradzis ir tikai dažas no sugām, kas līdz šim ir izzudušas tā dēvētajā holocēna jeb antropocēna izmiršanas periodā.

Lai gan pat vienas sugas zudums ir postošs, Sebalos no Meksikas Nacionālās autonomās universitātes ir uzsvēris, ka pašreizējā izmiršanas epizode kropļo daudz resnākus dzīvības koka zarus - metaforu un modeli, kas grupē dzīvās būtnes un iezīmē to evolucionārās attiecības.

Pēc viņa teiktā, izzūd veselas radniecīgu sugu jeb ģinšu kategorijas, un šis process ietekmē veselas ekosistēmas un apdraud mūsu pašu sugu izdzīvošanu.

Sebalos un viņa pētījuma līdzautors Pols Ērlihs, Stenfordas Universitātes Binga populāciju pētījumu emeritētais profesors, novērtēja 5400 mugurkaulnieku ģinšu, izņemot zivis. Viena ģints apvieno vienu vai vairākas dažādas, bet radniecīgas sugas - piemēram, ģints Canis ietver vilkus, suņus, kojotus un šakāļus.

Veicot analīzi, duets konstatēja, ka pēdējo 500 gadu laikā ir izzudušas 73 ģintis. Tas ir daudz straujāk nekā paredzamais "fona" izmiršanas ātrums, ar kādu sugas iznīktu dabiskā ceļā bez ārējas ietekmes. Ja nebūtu cilvēku, šīm 73 ģintīm būtu vajadzējis 18 000 gadu, lai izzustu, norādīja pētnieki.

Galu galā planēta var izdzīvot un izdzīvos arī bez mums, - piebilda Sebalos. Bet kas paliks uz Zemes pēc mums, to rādīs laiks.