Ukrainas drošības dienesta šefs brīdina Putinu par pārsteigumiem 2024. gadā

Šādu brīdinājumu “Politico” atklāja Ukrainas drošības dienesta (SBU) šefs ģenerālmajors Vasils Maļuks. “Mēs nevaram atklāt mūsu plānus, tiem jākļūst par šoku mūsu ienaidniekam. Mēs viņiem gatavojam dažādus pārsteigumus,” pauž drošības dienesta vadītājs, “okupantiem jāsaprot, ka viņi nevarēs paslēpties. Mēs atradīsim ienaidnieku jebkurā vietā.”

Maļuks nevēlas ieslīgt detaļās, tomēr dod mājienus, ka primārie mērķi visdrīzāk būs loģistikas un militārie resursi okupētajā Ukrainas teritorijā, taču neizpaliks arī triecieni pāri robežām. “Mēs vienmēr meklējam jaunus risinājumus. Tāpēc viņiem joprojām būs rūpīgi jāseko tam, lai nesmēķētu neatļautās vietās,” joko Vasils Maļuks.

Kamēr situācija frontē ir sarežģīta, un simtiem kilometru garumā nav vērojamas izmaiņas, tieši Ukrainas drošības dienesta paveiktās darbības ceļ ukraiņu morāli un iedragā Krievijas kaujas spējas.

“SBU veic mērķētus uzbrukumus. Mēs triecam savu adatu tieši ienaidniekam sirdī. Katrai no mūsu speciālajām operācijām ir konkrēts mērķis, un tās sasniedz rezultātu. Kopā tas samazina Krievijas spējas kara uzturēšanai un pietuvina mūsu uzvaru,” viņš piebilst.

Viens no primārajiem mērķiem būs Krima un Melnās jūras reģions, par ko liecina arī šogad veiktās operācijas. SBU ir izstrādājusi dronu “Maļuk” jeb “Mazulis”, kas spējīgs pārvietot aptuveni 850 kilogramus sprāgstvielu un lidot arī vētrā, kas apgrūtina pretiniekam šī drona fiksēšanu.

“Pateicoties šiem “mazuļiem”, mēs pamazām izspiežam Krievijas Melnās jūras floti ārā no Krimas,” norāda Vasils Maļuks. Šie droni izmantoti, lai jūlijā veiktu uzbrukumus Kerčas tiltam, kas savieno okupēto Krimas teritoriju ar Krieviju, kā arī izdarītu triecienus pa Krievijas kuģiem.

2022. gada oktobrī SBU jūras droni uzbruka Sevastopoles līcim un nodarīja bojājumus četriem Krievijas karakuģiem. Šogad droni uzbruka diviem raķeškuģiem, tankerim, amfībijas desantkuģim, kā arī sabojājuši lielu militāro velkoni un Krievijas jaunāko izlūkošanas un hidrogrāfijas kuģi.

Tas ir piespiedis Maskavu pārvietot lielāko daļu flotes projām no bāzes okupētajā Sevastopolē, atbrīvojot Melnās jūras rietumu apgabalu no Krievijas kuģiem un ļaujot Ukrainai atsākt izmantot savas ostas kravu pārvadājumiem.

Kerčas tilts pēc 2022. gadā piedzīvotā sprādziena un šogad veiktā uzbrukuma joprojām funkcionē, taču tas ir atvērts tikai daļēji. “Saskaņā ar starptautiskajiem likumiem un kara vešanas likumiem šis tilts mums ir pilnībā leģitīms mērķis. Mums ir jāiznīcina sava pretinieka loģistika,” pauž SBU vadītājs.

Viņš uzsver, ka Kijiva rūpīgi izvēlas savus mērķus – lai ievērotu kara vešanas likumus pretstatā Krievijai, kas nepārtraukti veic teroristiskus raķešu, artilērijas un dronu triecienus pa Ukrainas civiliedzīvotājiem.

“SBU rūpīgi strādā pie mērķu atlases savu speciālo operāciju plānošanas gaitā. Mēs koncentrējamies uz militāro infrastruktūru vai objektiem, ko pretinieks izmanto savu militāro uzdevumu izpildei. Mūsu rīcībā pilnībā atbilst starptautisko likumu normām,” uzsver Vasils Maļuks.

Lielāko daļu savu operāciju SBU veic Ukrainas teritorijā – Donbasā, Krimā un Melnajā jūrā. “Šī ir mūsu zeme, un mēs izmantosim visas iespējamās metodes, lai to atbrīvotu no okupantiem,” viņš norāda.

Ciktāl SBU darbība attiecas uz objektiem Krievijas teritorijā, drošības dienesta šefs atgādina, ka viņus interesē tikai tie mērķi, kas tiek izmantoti militāriem nolūkiem, piemēram, loģistikas koridori ieroču transportēšanai – kā dzelzceļa tunelis Sibīrijā, kas nesen tika iznīcināts ar diviem sprādzieniem (SBU nav oficiāli apstiprinājis savu iesaisti šajā operācijā), kā arī karakuģi, militārās bāzes un līdzīgi mērķi.

“Visas SBU operācijas, kas izskan publiskajā telpā, ir mūsu unikālā darba un tehnisko sasniegumu rezultāts,” drošības dienesta paveikto raksturo ģenerālmajors. “Šīs operācijas ir bijis iespējams īstenot, jo esam spējuši izstrādāt un ieviest dzīvē mūsu pašu tehniskos risinājumus. Tāpēc Krievijai ir jābūt gatavai.”