Kādas patiesībā ir Slovākijas jaunās valdības un Roberta Fico intereses?

Fico kabinetā ir politiķi, kas iepriekš apsūdzēti dažādos noziegumos, un viņu vidū līdz ar pašu premjeru ir arī kādreizējais iekšlietu ministrs Roberts Kaliņāks, kas tagad ieņem aizsardzības ministra amatu. Iepriekš apsūdzības izvirzītas arī tieslietu ministra vietniekam Pavolam Gašparam.

Kamēr lietas pret visiem trim minētajiem politiķiem vēlāk tikušas izbeigtas, Pavola Gašpara tēvs Tibors Gašpars joprojām apsūdzēts par noziedzīgas grupas vadīšanu policijas rindās. Tas nav bijis par traucēkli Gašpara seniora izvirzīšanai par kandidātu parlamenta vēlēšanās no Fico pārstāvētās kreisi populistiskās partijas "Smer", un šobrīd Gašpars seniors ieņēmis siltu vietiņu likumdevēju sapulcē.

Atriebība, revizionisms un restaurācija

"Daļu no šīm nominācijām valsts administrācijā, šķiet, motivē politiskā atriebība, lai gādātu, ka nekad vairs viņu ļaudīm netiktu izvirzītas apsūdzības," sarunā ar tīmekļa izdevumu "Politico" atzīst politikas zinātnieks un Bratislavas Sabiedrisko attiecību institūta līdzdibinātājs Grigorijs Mesežnikovs, kurš novembra beigās tīmekļa izdevumā "Visegrad Insight" publicētajā rakstā Fico kabineta darbības manieri raksturojis ar trim vārdiem - "atriebība, revizionisms, restaurācija".

Slovākijas tiesas turpina izskatīt vēl deviņas plašas organizētās noziedzības lietas, kas ir iepriekšējo Fico valdību vētraino gadu mantojums. Tajās iesaistīti vismaz četri tā dēvētie oligarhi, kas guvuši labumu no valsts pasūtījumiem, bijušās augstākās policijas amatpersonas un augstākie militārā izlūkdienesta virsnieki, kā arī vairāki parlamenta deputāti, kas pārstāv pašreizējo valdošo koalīciju, kuru veido Fico vadītā "Smer", otra kreisi populistiskā partija "Hlas" ("Balss"), kas izveidojusies, atšķeļoties no "Smer" tās mērenākajam spārnam, kā arī prokrieviskā galēji labējā Slovāku Nacionālā partija (SNS). Arī "Hlas" līderis Pēters Pellegrini, kas tagad ieņēmis parlamenta spīkera krēslu, vienu brīdi bijis aizdomās turēto vidū vienā no korupcijas lietām.

Neikdienišķa valdības maiņa

Fico ceturto reizi kļuva par Slovākijas premjerministru oktobrī pēc 30.septembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās uzvarēja "Smer", kas priekšvēlēšanu kampaņā solīja pārtraukt militāro palīdzību Ukrainai un apturēt nelegālo imigrāciju.

Taču jaunizveidotās koalīcijas nākšana pie varas nav vienkārša valdības nomaiņa tādā izpratnē, kā ierasts demokrātijas apstākļos, jo nenotiek vienīgi politisko un sociāli ekonomisko prioritāšu maiņa, uzskata Mesežnikovs. Fico valdības ieceres satur sistēmisku pārmaiņu iespēju politiskās demokrātijas, likuma varas un pilsoņu līdztiesības laukā, kā arī ārējās un drošības politikas jomā.

Viņaprāt, jauno koalīciju var raksturot kā autoritāru revanšistu apvienību, kas iepriekš radījusi korumpētu, mafijai līdzīgu pārvaldes sistēmu. Tās līderi ir neizglītoti Krievijas diktatora Vladimira Purina dievinātāji, kas piekopj konspirācijas teoriju izplatītāju domāšanas veidu, norāda Bratislavas Sabiedrisko attiecību institūta prezidents.

Tāpēc nav brīnums, ka Eiropas Sociālistu partija neilgi pēc vēlēšanām apturēja abu slovāku "sociāldemokrātisko" partiju - "Smer" un "Hlas" - darbību tās sastāvā.

Mafiozās saites

2018. gadā Fico nācās pamest premjera krēslu pēc masu protestiem, kurus izraisīja pētnieciskā žurnālista Jāna Kucjaka un viņa līgavas Martinas Kušnirovas slepkavība. Nākamās valdības laikā tika notiesātas vairāk nekā 40 ar Fico valdību saistītas personas, kas tika apsūdzētas amata pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā un korupcijā. Viņu vidū bija gan tiesneši, gan augstas policijas un izlūkdienestu amatpersonas, gan uzņēmēji, gan advokāti, gan civildienesta ierēdņi.

Taču prāvas pret nelielu grupu oligarhu, kas tiek turēti aizdomās, ka slepeni finansējuši "Smer" un aizkulisēs to faktiski vadījuši, Fico atgriežoties pie varas, joprojām turpinās.

Starp viņiem ir turīgais uzņēmējs Jozefs Brhels, kas pagājušā gada deviņdesmitajos gados ieņēma ekonomikas ministra vietnieka amatu prokrieviskajā Vladimira Mečiara autoritārajā valdībā. Martā viņam tika izvirzītas apsūdzības korupcijā. Otrs no viņiem ir Norberts Beders, bijušais pasaules līmeņa cīkstonis, kas tagad saistīts ar apsardzes uzņēmumu "Bonul". Arī viņš apsūdzēts korupcijā, kā arī policijas izmeklēšanas ietekmēšanā. Starp Bedera advokātiem savulaik bijis arī pašreizējais aizsardzības ministrs Kaliņāks. Savukārt septembrī mirušais Bedera tēvs Miroslavs bija svainis Gašparam vecākajam, kas ilgstoši atradies policijas priekšnieka amatā.

""Smer" nav sociāldemokrātiska partija, tā vispār nav politiska partija," "Politico" norādījis Bratislavas Politikas institūta pētnieks Mihals Vašečka. "1999. gadā to kā biznesa projektu dibināja oligarhi kopā ar Robertu Fico, un vienīgais mērķis bija stiprināt šo oligarhu pozīcijas un, izsakoties īsi, valsti pilnībā izlaupīt." Tagad viņi vēlas atkal veikt savus darījumus, kā ierasts, piebilst Vašečka.

Neaizskaramība

Šķiet, ka viens no galvenajiem motīviem, lai atgrieztos pie varas, Fico un viņa partijai bijusi vēlme nodrošināt savu neaizskaramību pret tiesisko vajāšanu par dažādiem nodarījumiem, kas pastrādāti līdz 2018. gadam. Šāda vēlme, lai gan mazākā mērā, domājams, vadījusi arī "Hlas" ļaudis.

Pēc 2020. gadā notikušajām vēlēšanām, pie varas nākot liberāli konservatīvajai Fico pretinieku koalīcijai, policija un Īpašais prokuratūras birojs (USP), kas izmeklē organizēto noziedzību un politiskos noziegumus, atrisinājuši vairākus desmitus krimināllietu, panākot korupcijā iesaistīto amatpersonu un uzņēmēju notiesāšanu. Apsūdzības tika izvirzītas arī pašam Fico, taču lietu apturēja ģenerālprokurors Marošs Žilinka. Šobrīd USP lietvedībā atrodas aptuveni 1000 lietu, kurās izmeklēšana vēl nav pabeigta.

Tagad jaunā valdība decembra sākumā apstiprinājusi likuma grozījumus, kas paredz USP likvidāciju, apgalvojot, ka tā darbība bijusi "politizēta". Neskatoties nedz uz ielu protestiem, nedz prezidentes Zuzanas Čaputovas un Briseles iebildumiem, Fico negrasās atkāpties no šīs ieceres. Lai gan likumprojekta apstiprināšanas gadījumā parlamentā Čaputova tam var uzlikt veto, valdošajai koalīcijai ir nepieciešamais vairākums prezidentes veto apiešanai.

Vienlaikus valdība gatavo kriminālkodeksa grozījumus, kas paredz mīkstināt sodus par korupciju un jau izsaukuši Briseles satraukumu. Eiropas Savienības (ES) prokuratūra jau brīdinājusi, ka Slovākija varētu zaudēt ES fondu līdzekļus, ja par bloka maksājumu izšķiešanu nebūs noteiktas "efektīgas, samērīgas un atturošas sankcijas".

Tikmēr tiesas jau piedzīvojušas nopietnu jaunās valdības iejaukšanos to darbībā. Fico kabinets nomainījis valdības pārstāvjus Tieslietu padomē, un jaunnozīmēto padomes locekļu izdienas gaita liecina, ka viņi nodrošinās valdībai plašākas iespējas ietekmēt tiesu darbu.

Tīrīšanas policijas rindās

Oktobrī, stājoties amatā, jaunais iekšlietu ministrs Matūšs Šutajs-Eštoks atstādināja no pienākumu pildīšanas policijas korpusa viceprezidentu Branko Kišu un vairākus policijas virsniekus, kas nodarbojās ar Fico iepriekšējo valdību laikā plaukstošās organizētās noziedzības izmeklēšanu. Taču vietējā tiesa atzina, ka Kiša atstādināšana nav likumīga, un atjaunoja viņu amatā. Kišam un sešiem atstādinātajiem izmeklētājiem piemērots informatoru statuss, un tas nozīmē, ka viņus atlaist iespējams vienīgi ar Trauksmes cēlāju aizsardzības biroja piekrišanu. Tāpēc Šutajs-Eštoks spēris nākamo soli un iesniedzis kriminālsūdzību, apgalvojot, ka trauksmes cēlāju statuss izmeklētājiem esot piemērots nelikumīgi.

Šutaju-Eštoku ministra amatam izvirzīja partija "Hlas", kas izveidojās, atšķeļoties no "Smer" 2020. gadā pēc Kucjaka slepkavības, taču tagad atkal iesaistījusies koalīcijā ar bijušajiem "maizes tēviem". "Šutajs-Eštoks, iespējams, ir "Halas" puisis, taču viņš ir vēl radikālāks nekā "Smer"," atzīst Mesežnikovs. "Viņš ieņem radikālu nostāju personāla nomaiņā, kas izskatās pēc atriebības kampaņas."

Ja jaunajai valdībai izdosies īstenot savu tiesu un tiesībsargāšanas iestāžu "normalizācijas" programmu, nākamais loģiskais solis būs atgriešanās pie korumpētās klientelisma pārvaldes sistēmas, kas Slovākijā darbojās līdz 2020. gadam.

Par piedienību nav pat runas

Tikmēr slovākiem, kas nebalsoja nedz par "Smer", nedz par "Hlas", nedz par SNS, ir grūti izprast, kāpēc, piemēram, vides ministrijas vadībā tagad ir tādas personas kā pašreizējais ministra vietnieks Filips Kufa, kurš ierosinājis izšaut tādas aizsargājamas dzīvnieku sugas kā lāčus un samazināt nacionālo parku aizsardzības statusu.

Nevalstiskās organizācijas "Mēs esam mežs" vadītāja Ondreja Kameniara sagatavotajā petīcijā, kuru parakstījuši vairāk nekā 50 000 cilvēku, bija izteikts protests pret Kufas iecelšanu šajā amatā, norādot, ka viņš "pazīstams ar saviem agresīvajiem paziņojumiem, kas vērsti pret [vides] aizstāvju kopienu, kā arī ar melu un sazvērestības teoriju izplatīšanu". Petīcijā arī norādīts, ka Slovākijai līdz 2030.gadam piešķirti aptuveni 14 miljardi eiro siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanai, klimata izmaiņu ierobežošanai un vides aizsardzībai un ka šī summa izlietojama saprātīgi, kam savukārt nepieciešami cilvēki, kuri spēj atšķirt melus no faktiem.

Turklāt Kufam kopā ar savu tēvu Štefanu Kufu, kas jaunajā valdībā ieņem kultūras ministra vietnieka amatu, septembrī nācās stāties tiesas priekšā par draudiem, ko tie 2021.gadā izteikuši kādam kaimiņos esošajiem Mihalovices apkaimes zemkopim nolūkā piesavināties tā zemi. Viņi paši gan apgalvo, ka tas neesot tiesa un ka tikai mediji tos cenšoties padarīt par "kaušļiem un noziedzniekiem".

2020. gadā gan Kufa vecākais, gan Kufa juniors tika ievēlēti parlamentā no galēji labējās Tautas partijas "Mūsu Slovākija" (L'SNS), kuru vēl 2017. gadā ģenerālprokuratūra pieprasīja aizliegt kā ekstrēmistisku organizāciju ar "fašistiskām tendencēm". Augstākā tiesa prokuratūras prasību tomēr noraidīja. Tas gan nav traucējis jaunizcepto kultūras veicinātāju nākt klajā ar aicinājumiem Jēzu Kristu pasludināt par Slovākijas karali.

Arī Tomāšs Taraba, kurš jaunajā valdībā ieņem vicepremjera un vides ministra amatu, savulaik ticis ievēlēts no L'SNS saraksta. Viņam kopīgi ar izlūkdienesta SIS direktoru, kādreizējo neoficiālo padomnieku Peteru Košiču piederējuši vairāki uzņēmumi. Šobrīd korupcijā apsūdzētais Košičs ir izsludināts starptautiskā meklēšanā.

Antidemokrātiskās tendences

No valdības puses sākuši izskanēt atklāti draudi arī nevalstiskajām organizācijām (NVO), sākot ar pārmetumiem par to "politizāciju" un "negodprātību" līdz pat runām par "ārvalstu aģenta" statusa ieviešanu, sekojot Krievijas totalitārā režīma paraugam.

Satraukumu rada arī jaunās valdības mediju politika. Fico vairākus vadošos slovāku tradicionālos medijus nosaucis par "naidīgiem" un, tāpat kā SNS līderis Andrejs Danko, atteicies personīgi ar tiem kontaktēt, kā arī paudis vēlmi ierobežot to piekļuvi valdības preses konferencēm.

Tajā pašā laikā, atsaucoties uz nepieciešamību radīt plurālistisku mediju vidi, jaunās valdības amatpersonas ļāvušas noprast, ka tām daudz tuvāki ir "alternatīvie" mediji, kas patiesībā ir pretrietumnieciskas un prokrieviskas konspirāciju teoriju izplatītāju platformas. Pirms vēlēšanām tās aktīvi iesaistījās tobrīd opozīcijā esošo partiju elektorāta mobilizācijā, kas palīdzēja "Smer" un tās sabiedrotajiem vēlēšanās uzvarēt.

Fico valdība jau pieņēmusi lēmumu par sabiedriskās raidorganizācijas RTVS finansējuma apcirpšanu par 30% un lolo plānus to sadalīt divos atsevišķos uzņēmumos - radio un televīzijā.

Pēc jaunās valdības nākšanas pie varas acīmredzams, ka revizionisms skars arī Slovākijas līdzšinējo ārējo un drošības politiku. Fico kabinets nekavējoties jau paziņojis par militārās palīdzības apturēšanu Ukrainai. Valdība arī sola, ka jaunas iespējamās ES sankcijas pret Krieviju tā atbalstīs vienīgi tad, ja gūs pārliecību, ka tās "nekaitē Slovākijai". Fico vēlas pārskatīt arī 2022. gadā ar ASV noslēgto līgumu par sadarbību aizsardzībā.

Tiesa gan, Lielbritānijas Karaliskais starptautisko attiecību institūts uzskata, ka "Smer" un SNS prokrieviskās simpātijas, vismaz īstermiņā, neatstāšot pārāk lielu iespaidu uz Slovākijas ārpolitiku, jo "Hlas" ir paziņojusi, ka dalība ES un NATO ir kategoriska prasība koalīcijas saglabāšanai.

Sabiedrības spogulis

Protams, politiķi, kas pārstāv "Smer", kategoriski noraida jaunajai valdībai izteiktos pārmetumus. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Monika Benešova, kas oktobrī atstāja Sociālistu un demokrātu frakciju saistībā ar Eiropas Sociālistu partijas lēmumu apturēt "Smer" dalību, jo tā iesaistījusies koalīcijā ar galēji labējo SNS, sociālās saziņas vietnē "Facebook" raksta: "Es absolūti nepiekrītu uzskatiem (..) par likuma varas pārkāpšanu Slovākijā pēc jaunās valdības nākšanas pie varas. Gluži pretēji, likuma varas principi tika iznīcināti pēdējo 3,5 gadu laikā", kad pie varas atradās iepriekšējā centriski labējā koalīcija.

Savukārt bēdīgi slavenā Kaliņāka dēls Ēriks, kurš kļuvis par jaunās valdības padomnieku, sarunā ar "Politico" norādījis, ka ir "ļoti apmierināts" ar visām jaunieceltajām amatpersonām, kas "perfekti atspoguļo tās sabiedrības prasības, kura ievēlējusi šo valdību". "Mani neuztrauc Slovākijas tēls. Mēs esam suverēna valdība, kas aizstāvēs Slovākijas intereses," uzsvēris Kaļināks juniors.

Tikmēr Mesežnikovs vaicā, cik tālu savā atriebībā, revizionismā un restaurācijā Fico gatavs iet? Un pats atbild, ka tik tālu, cik viņa oponenti un Brisele ir gatava ļaut. Fico "buldozers" turpinās virzīties uz priekšu, kamēr to neapturēs pilsoņi Slovākijas pilsētu ielās un laukumos, kā tas bija 2018.gadā, vai arī naudas plūsmas apstāšanās, Briselei aizgriežot krānu, uzsver politikas zinātnieks.

Avoti: "Politico", "Euractiv", "Visegrad Insight", "Chatham House".