Bruņojamies ar pacietību — visslavenākā komēta sāk tuvoties Zemei
Cilvēces vēsturē vispazīstamākā komēta — Haleja komēta — pagājušās nedēļas nogalē bija sasniegusi vistālāko orbītas punktu no Zemes un atkal sāk lidot mūsu planētas virzienā, vēsta phys.org.
Pēc afēlija sasniegšanas komēta pirmo reizi 38 gadu laikā sāks palielināt savu orbitālo ātrumu. Līdz tam komēta kustējās ar ātrumu gandrīz 3300 kilometri stundā, bet perihēlijā, kad sasniegts Saulei vistuvākais orbītas punkts, komētas ātrums sasniegs apmēram 196 tūkstošus kilometru stundā.
Tiesa, līdz brīdim, kad šo komētu atkal varēs novērot ļaudis uz Zemes, būs nedaudz jāpaciešas — 2061. gada 19. jūnijā to jau varēs vērot ziemeļu puslodē, bet 28. jūlijā tā sasniegs perihēliju. Paredzams, ka šoreiz komēta būs ievērojami spožāka nekā iepriekšējā parādīšanās reizē 1986. gadā, jo tā pietuvosies Saulei no tās pašas puses, kurā atradīsies Zeme.
Haleja komēta, kuru var vērot ik pēc 75-76 gadiem, nosaukta angļu astronoma Edmonda Haleja vārdā. Lai gan ik gadsimtu var redzēt arī spožākas neperiodiskās komētas, Haleja komēta ir vienīgā periodiskā komēta, kuru var brīvi redzēt ar neapbruņotu aci un vienīgā ar neapbruņotu aci redzamā komēta, kuru, ja paveicas, cilvēki var savā mūžā redzēt divas reizes.
Interesanti, ka slavenais amerikāņu rakstnieks Marks Tvens piedzima 1835. gada 30. novembrī — tieši divas nedēļas pēc tam, kad komēta šķērsoja perihēliju. Savā biogrāfijā viņš rakstīja: “Es atnācu ar Haleja komētu 1835. gadā. Tā atkal ieradīsies nākamgad (1910.g.), un es domāju doties ar to prom.” Tvens nomira 1910. gada 21. aprīlī, dienu pēc komētas perihēlija.
