Nedroši un izolēti: Krievijas LGBT kopienas locekļu slepenā dzīve

"Es un mani draugi noteikti jūtamies ļoti nedroši un izolēti," saka Sofija Agapova, Sanktpēterburgas LGBT kopienas locekle. "Burtiski katrs solis var novest pie kriminālvajāšanas."

"Tas ir kā cietumsods. Labāk palikt mājās," viņa teica.

Nedēļas nogalē Maskavas centrā policija veica reidus gejiem draudzīgos naktsklubos, bāros un pirtīs. Šāda smagnēja akcija, kuras laikā, kā ziņots, cilvēkiem lika gulēt ar seju uz leju, notika dienu pēc tam, kad Krievijas augstākā tiesa aizliedza starptautisko LGBT kustību, apgalvojot, ka tā ir ekstrēmistiska.

Lai gan viņa jau kopš 2022. gada februāra, kad notika iebrukums Ukrainā, mēģināja aizbraukt, Agapova cer, ka drīzumā izdosies aizbēgt no Krievijas.

"Tikai to ir ļoti grūti izdarīt, ja tu neesi ļoti turīgs vai IT speciālists," viņa teica. "Es negrasos lūgt patvērumu, jo, manuprāt, tas ir pēdējais līdzeklis. Manu māju nav sagrāvusi bumba, un es neesmu LGBT aktīviste, kuru var ieslodzīt cietumā."

"Es nebiju pārsteigts par šo lēmumu," sacīja UCL Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas direktors profesors Ričards Mole. "Ikreiz, kad Krievijas valdībai klājas slikti, viņiem ir nepieciešams novērst uzmanību."

Viņš min garu piemēru sarakstu. Pēc protestiem pret Vladimira Putina pārvēlēšanu 2013. gadā Maskavā tika ieviests ļoti pretrunīgi vērtēts geju propagandas likums.

Human Rights Watch (HRW) to nosauca par "klasisku politiskās homofobijas piemēru", un tas aizliedza informēt bērnus par lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu attiecībām. 

Arī 2022. gadā, kad karš Ukrainā nevedās tik labi, Mole citē, kā Putins paplašināja likuma darbības jomu, attiecinot to uz visām vecuma grupām, un palielināja sodus pārkāpējiem līdz 400 000 rubļu (4000 eiro). 

Daudzi LGBT krievi ar sakariem, naudu un izglītību ir aizbraukuši uz Rietumiem, taču tas neattiecas uz visiem. Tiem, kam nav šo priekšrocību, valsts represijas kļūst arvien stingrākas.