Vācijas prezidents lūdz piedošanu tanzāniešiem
Vācija jau sen ir lūgusi piedošanu ebrejiem, bet tagad pienākusi kārta afrikāņiem – prezidents Franks Valters Šteinmeiers vizītē Tanzānijā lūdzis piedošanu par vācu kolonizatoru pastrādātajām zvērībām.
Līdz Pirmā pasaules kara beigām Tanzānija (izņemot Zanzibāru) bija daļa no Vācu Austrumāfrikas. 20. gadsimta sākumā Tanzānijā uzliesmoja sacelšanās pret koloniālo varu, ko apspiežot, vācu karaspēks nogalināja ap 90 000 cilvēku, bet kopumā, ieskaitot no bada un slimībām mirušos, gāja bojā ap 300 000.
Afrikāņi savu sacelšanos nodēvēja par Vita vya Maji Maji – svahili valodā ūdens karu, jo viņu garīgais vadonis Kindžikitile Ngvale iestāstīja, ka, noziežoties ar eļļas un prosas graudu maisījumu cīnītāji kļūs neievainojami, jo vācu lodes pārvērtīsies ūdenī.
Vācijas prezidents uzstājies muzejā Songejā, pilsētā Tanzānijas dienvidrietumos, kur sākās sacelšanās. “Es gribētu lūgt piedošanu par to, ko vācieši šeit pastrādāja ar jūsu senčiem. Tas, kas šeit notika, ir mūsu kopējā vēsture, jūsu senču vēsture un mūsu senču Vācijā vēsture,” pauda Šteinmeiers.
Maji maji sacelšanos 1905.–1907. gadā izprovocēja koloniālās administrācijas prasība vietējiem audzēt kokvilnu eksportam, nodarot kaitējumu tradicionālajai ekonomikai. Plantācijās ieviesa piespiedu darbu un palielināja nodokļus.
1905. gada jūlijā kolonijas ziemeļaustrumos uzliesmoja nemieri, kas drīz aptvēra trešdaļu mūsdienu Tanzānijas. Sākotnēji dumpniekiem izdevās gūt panākumus, tomēr tā paša gada beigās viņi bija spiesti pāriet uz partizānu taktiku, jo galvenos spēkus sakāva no Vācijas ieradusies armija. Divus gadus vēlāk nemieri bija apspiesti, kolonizatori iznīcināja arī sējumus, atņēma ganāmpulkus un pārtikas krājumus.
Dažu nogalināto sacelšanās līderu galvas aizveda uz Vāciju un izstādīja muzejos. Mūsdienās ar DNS testu palīdzību pēctečiem izdevies atrast savus priekštečus, un viņi pieprasa atgādāt galvaskausus uz dzimteni. Šteinmeiers ir pieminējis šo jautājumu, solot, ka Vācija meklēs “atbildes uz jautājumiem, kas nedod jums mieru”. Tiekoties ar Tanzānijas prezidenti Samiju Hasanu, Šteinmeiers solījis Vācijas sadarbību “kultūras vērtību repatriācijā”.
2021. gadā Vācija oficiāli atzina, ka īstenojusi genocīdu Namībijā, kas bija tās kolonija no 1884. līdz 1915. gadam. No 1904. līdz 1908. gadam herero un namu sacelšanās laikā Vācijas koloniālais karaspēks nogalināja apmēram 70 000 šo tautu pārstāvju.
Oktobra beigās Keniju apmeklēja britu karaļpāris, un Čārlzs III atzina “pretīgos un neattaisnojamos vardarbības aktus, veiktus pret kenijiešiem” viņu neatkarības cīņas laikā.
