Rinkēvičs vērš ANO Cilvēktiesību padomes uzmanību uz situāciju Ukrainā
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs trešdien uzrunāja ANO Cilvēktiesību padomi (Padomi), uzstājoties tās 28.sesijas atklāšanas augsta līmeņa debatēs un vēršot uzmanību uz situāciju Ukrainā, aģentūra BNS uzzināja Ārlietu ministrijā.
Vizītes laikā ministrs uzstājās ar uzrunu arī Atbruņošanās konferencē.
Padomes augsta līmeņa debatēs Rinkēvičs pauda bažas par Krievijas agresijas Ukrainā ietekmi uz cilvēktiesību ievērošanu, īpaši Krimas tatāru un ukraiņu tiesību pārkāpumiem. Ministrs uzsvēra, ka būtiska ir ANO sistēmas saskaņota rīcība, izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus situācijas risināšanai.
Rinkēvičs pievērsās arī cilvēktiesību situācijai Sīrijā, aicinot nodrošināt vainīgo saukšanu pie atbildības. Ministrs nosodīja masveidīgos ISIL veiktos cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp civiliedzīvotāju nogalināšanu, nolaupīšanas, verdzību un sieviešu un bērnu tirdzniecību.
Rinkēvičs apstiprināja, ka Latvija Padomē turpinās veicināt tās cilvēktiesību jomas prioritātes – vārda brīvību, tostarp virtuālajā vidē, dzimumu līdztiesību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Latvija pirmo reizi uzstājās debatēs kā Padomes, kas ir svarīgākā ANO cilvēktiesību institūcija, dalībvalsts. Latvija ir ievēlēta Padomē uz laiku no 2015. līdz 2017. gadam.
Savukārt, uzstājoties Atbruņošanās konferencē, ministrs uzsvēra tās nozīmi un vēsturisko pienesumu starptautiskās drošības un bruņojuma kontroles stiprināšanā. Ministrs izcēla nozīmīgāko notikumu bruņojuma kontroles jomā 2015. gadā – Kodolieroču neizplatīšanas līguma Pārskata konferenci Ņujorkā, kuras mērķis ir izvērtēt paveikto līguma ieviešanā un sniegt rekomendācijas tā tālākai stiprināšanai. Latvijai ir nozīmīgi, lai konferences dalībvalstis darbotos ar mērķi panākt kompromisu, veicinot veiksmīgu konferences iznākumu.
Bruņojuma kontroles režīmu veiksmīga darbība ir neatņemama starptautiskās drošības komponente. Uzstāšanās laikā ministrs izteica bažas par Budapeštas memoranda nosacījumu neievērošanu. Budapeštas memorands 1994. gadā noteica Ukrainas atteikšanos no valstī esošajiem kodolieročiem un iestāšanos Kodolieroču neizplatīšanas līgumā kā valstij bez kodolieročiem pretī saņemot drošības garantijas un apliecinājumu Ukrainas teritoriālajai integritātei. Budapeštas memoranda nosacījumu neievērošana mazina savstarpējo uzticēšanos un negatīvi ietekmē kodolieroču neizplatīšanas pasākumus.
