Polija vēlas, lai Lietuvas poļu minoritāte baudītu lielākas tiesības

"Šobrīd attiecības starp Lietuvu un Poliju ir labākas nekā jebkad agrāk. Lieliskās attiecības starp Lietuvu un Poliju nav strīdu vai debašu objekts starp dažādām politiskajām grupām Lietuvā un Polijā," žurnālistiem sacīja diplomāts. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka Lietuva atrisinās jautājumu par vietvārdu izmantošanu poļu valodā līdzās vietvārdiem lietuviešu valodā teritorijās ar lielu poļu iedzīvotāju skaitu, kā arī legalizēs diakritisko zīmju lietošanu dokumentos un dos iespēju kārtot poļu valodas valsts eksāmenu.

Lietuva un Polija cieši sadarbojas gan dažādos divpusējos projektos, gan starptautiskos formātos par drošības jautājumiem un Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos, viņš teica.

"Šādā gaisotnē ir vērts pievērsties citiem jautājumiem, kas vēl nav daļa no šīm dinamiskajām attiecībām, kas labi attīstās. Manuprāt, vienīgā joma, kurā mums joprojām ir neatrisinātas problēmas, ir poļu mazākumtautības situācija, lai gan arī šeit ir vērojams progress," norādīja vēstnieks.

"Mēs sekojam līdzi notiekošajām diskusijām par skolotāju slodzi un klašu lielumu, bet neatkarīgi no šo diskusiju rezultātiem mēs vēlētos, lai mazākumtautību skolām tiktu noteikts ekskluzīvs kritērijs, kas uzsvērtu, ka tās ir mazākumtautību skolas," teica diplomāts. "Mēs vēlamies aizmirst par skolu slēgšanas draudiem," viņš piebilda.

Diplomāts norādīja uz faktu, ka Lietuva ir ratificējusi Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, bet vēl nav pieņēmusi likumu par nacionālajām minoritātēm.

Radzivills pauda cerību, ka abu valstu ciešās attiecības neietekmēs nedz svētdien Polijā gaidāmo parlamenta vēlēšanu rezultāti, nedz arī nākamgad Lietuvā gaidāmās Seima vēlēšanas.