Beļģija vēlas kara pieteikumu Krievijas dimantiem
Beļģija, kurai Eiropas Savienībā ir vislielākās intereses pasaules dimantu tirdzniecībā, atbalsta Krievijas dimantu aizliegumu kā daļu no sankcijām, kas vērstas pret prezidenta Vladimira Putina valdību saistībā ar karu Ukrainā, paziņojis Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš šodien apmeklēja Briseli, ir vairākkārt lūdzis aizliegt Krievijas dimantu importu. Rietumi Krievijai jau noteikuši plašas finanšu un tirdzniecības sankcijas, tomēr dimantu importa aizliegums līdz šim vēl nav ieviests.
G7 valstis un Eiropas Savienība (ES) jau vairākus mēnešus strādā pie risinājuma, kā izsekot un ierobežot Krievijas dimantu tirdzniecību, lai novērstu sankciju apiešanu. Saskaņā ar dažādām aplēsēm Krievija gadā eksportē neapstrādātus dimantus aptuveni četru miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz trešdaļa no pasaules kopējā apjoma.
Jautāts, kad aizliegums stāsies spēkā, Beļģijas premjerministrs sacīja, ka mērķis ir 2024.gada 1.janvāris.
Saskaņā ar pasaulē nozīmīgākā dimantu tirdzniecības centra Antverpenes Pasaules dimantu centra datiem 84% no visiem pasaulē iegūtajiem neapstrādātajiem dimantiem tiek tirgoti Antverpenē, padarot šo Beļģijas pilsētu par svarīgāko punktu Krievijas dimantu eksportā.
"Tas prasīja zināmu laiku, jo mēs vēlamies izvairīties no tā, ka dimantu aizliegums tiktu apiets," sacīja de Kro, sēžot blakus Zelenskim.
"Pilnīga izsekojamība un pilnīgs aizliegums mazumtirdzniecības tirgos ir vienīgais veids, kā nodrošināt, ka Krievija vairs nefinansē karu ar šiem dimantiem," norādīja de Kro, skaidrojot, ka aizliegums vienīgi vairumtirdzniecībā nebūtu efektīvs.
Beļģijā dimantu nozarē strādā 6600 cilvēku un vēl 26 000 strādā darbavietās, kas netieši saistītas ar dimantu nozari. Dimantu tirdzniecības apjoms gadā sasniedz 37 miljardus dolāru. Dimanti veido aptuveni 5% no kopējā Beļģijas eksporta uz ES un 15% no eksporta uz valstīm, kas nav ES.
