Nosaukti priekšnoteikumi, kas pamudinātu Putinu pielietot kodolieročus Ukrainā
Kauju laukos Ukrainā ir nostabilizējies zināms līdzsvars, un abas puses izvairās no acīmredzamas eskalācijas. Taču situācija var saasināties, līdz pat Maskavas lēmumam pielietot kodolieročus, uzskata "RAND Corporation" eksperti, kas ASV valsts institūcijām un tai skaitā Pentagonam veic pētījumus nacionālās drošības jautājumos.
"Riski Kremlim būs neiedomājami, taču negaidīta situācijas pasliktināšanās Krievijas karaspēkam vai iekšējās stabilitātes apdraudējums var likt [Vladimiram] Putinam izturēties pret kodolieročiem kā labāko no sliktu rīcības variantu kopuma," teikts pārskatā "eskalācijas riski karā Ukrainā", vēsta "The Moscow Times".
Krievijas varas pārstāvji ne reizi vien draudējuši ar briesmīgiem sodiem, ieskaitot kodolieroču pielietošanu, par dažādām Ukrainas un tās sabiedroto darbībām – no mēģinājuma atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas līdz Rietumu tanku un raķešu piegādēm, kā arī triecieniem Krimai un Sevastopolei. Tomēr pagājušajā rudenī Ukrainas bruņotie spēki strauji atbrīvoja Harkovas un daļu Hersonas apgabalu, raķetes un droni pēdējos mēnešos nepārtraukti apšauda Krimu un gremdē Melnās jūras Krievijas Jūras kara flotes kuģus, dod triecienus objektiem Krievijas teritorijā. Taču nekāda eskalācija no Krievijas puses, reaģējot uz šo rīcību, nav novērojama.
Ar to jo īpaši eksperti skaidro arvien smagāku un modernāku Rietumu ieroču piegādes ierobežojumu pakāpenisku noņemšanu: ja sākumā Vašingtonā un Eiropas galvaspilsētās baidījās no ievilkšanas tiešā konfliktā ar Krieviju, tad reakcijas trūkums vismaz daļēji noņēma šīs bažas. Šādu trūkumu skaidro vairāki iemesli, tostarp:
- bailes no militāras atbildes no NATO puses;
- informācijas filtrēšana, kas nonāk pie Putina: negatīvo ziņu slēpšana rada iespaidu, ka Maskava varētu uzvarēt ieilgušā karā;
- pakāpenisks Ukrainas militārā atbalsta pastiprināšanas raksturs no NATO puses.
Tomēr eskalācija ir iespējama, brīdina eksperti, turklāt galējā gadījumā var nonākt arī līdz kodolieroču lietošanai. Putina kontrole pār situāciju Krievijā kļūst "trauslāka", kas viņu var pamudināt domāt par nepieciešamību karu pabeigt ātrāk. Viena no opcijām šeit ir karaspēka izvešana no Ukrainas, bet otra – "eskalācija, ieskaitot tiešu uzbrukumu NATO, aktīvāka Krievijas gaisa spēku izmantošana Ukrainas teritorijā, ķīmisko ieroču pielietošana, kā arī <... > kodolieroči Ukrainā". Ja Putins šādu risku uzņemsies nopietnas situācijas pasliktināšanās frontē vai iekšējās stabilitātes apdraudējuma dēļ, "viņš var nebūt ierobežots [kodolieroču] daudzuma vai tipu izvēlē".
NATO ir vērts uzturēt saliedētību un turpināt palīdzēt Ukrainai, bet militāro piegāžu pakāpeniskums var arī tālāk ierobežot eskalācijas riskus, uzskata eksperti. Tomēr ASV iespējas kontrolēt eskalāciju var samazināties, vēl jo vairāk tāpēc, ka savu militāro mērķu ierobežošana var izrādīties politiski nepieņemama Putinam. Tāpēc ASV un to sabiedrotajiem vajadzētu plānot savu rīcību, reaģējot uz eskalāciju no Krievijas puses, vienlaikus uzturot komunikācijas ar Kremli pa diplomātiskajiem un militārajiem kanāliem ar mērķi to novērst, ieteicams ziņojumā.
Pirms gada Vašingtona brīdināja Maskavu, tostarp tieši pa slēgtajiem kanāliem, par katastrofālajām sekām kodolieroču pielietošanā. ASV uz to sniegs atbildi, publiski apliecināja prezidenta nacionālās drošības palīgs Džeiks Salivans. "The Washington Post" rakstīja, ka ASV brīdinājumi tīši bijuši noplūduši, lai Kremlis nesaprastu, kāda tieši varētu būt atbilde, taču vienlaikus ASV amatpersonas centušās skaidri likt saprast, ka tā noteikti būs.
