Simtiem Krievijas karavīru tiek sodīti par atteikšanos karot, vēsta britu izlūkdienests

Tiek atzīmēts, ka 25. augustā Krievijas militārā tiesa diviem karavīriem piesprieda brīvības atņemšanu uz vismaz diviem gadiem kolonijā par atteikšanos atgriezties frontē Ukrainā. Pēc “Mediazona” ziņām, Krievija katru nedēļu nosoda aptuveni 100 karavīru par atteikšanos karot. "Ja šī tendence turpināsies, ik gadu tiks pasludināti aptuveni 5200 notiesājoši spriedumi par atteikšanos cīnīties," piebilsts ziņojumā.

Kā skaidro izlūkdienestā, augstais vainīgo spriedumu līmenis liecina par zemu morāli okupācijas armijā un militārpersonu nevēlēšanos karot. Pēdējais, iespējams, atspoguļo apmācības, motivācijas trūkumu un augsta stresa situācijas, ar kurām Krievijas karaspēks saskaras pie frontes līnijām Ukrainā. Kāds karagūsteknis ukraiņu varas iestādēm atklāja, ka daži krievu karavīri ir gatavi nocirst ekstremitātes, lai izvairītos no dienesta.

Lai gan daži karavīri ir atteikušies no kaujām, Krievija, visticamāk, kompensēs šos zaudējumus, nosūtot slikti apmācītus karavīrus uz priekšējām līnijām. "Pēc mobilizācijas 2022.gada septembrī Krievija ir pielāgojusi savu pieeju karadarbībai, uzbrukuma un aizsardzības operācijām izmantojot cilvēku masu," rezumēja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija pieļāva, ka tās armijai ir sistēmiskas problēmas  ar korupciju, nepakļaušanos augstākai amatpersonai un kareivju tiesību neievērošanu.

Kā vēsta Ukrainas armija, okupētajās Doņeckas apgabala teritorijās ir fiksēts Krievijas armijas dezertieru skaita pieaugums.

Tāpat Krievijas armijas "komandatūras" pārstāvji aizturējuši aptuveni 1000 karavīru par alkoholisko reibumu, narkotikām un neatļautu dienesta vietas pamešanu.