Pēc gadsimtu ilga aizlieguma atkal atļaus peldēties Sēnā

Nu jau aizsaulē aizgājušais Francijas prezidents Žaks Širaks jau pirms ceturtdaļgadsimta solīja trīs gadu laikā atvērt Sēnu peldētājiem. Tagad Idalgo paziņojusi, ka būs trīs peldvietas – centrā pretim Senluijas salai, Grenelas krastā Parīzes rietumos un Bersijā austrumos. Mērija ierīkos ģērbtuves, dušas, mantu glabātavas, patrulēs glābēji.

Idalgo norāda, ka viņa vēlas, lai šī iespēja kļūst par “galveno mantojumu” no nākamgad paredzētajām vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē. Sēnā noritēs atklāšanas ceremonija un sacensības trīs sporta veidos.

Peldēties Sēnā aizliedza 1923. gadā, jo briesmas radīja baržas un atpūtas kuģi, turklāt strauji palielinājās ūdens piesārņojums. Līdz Otrajam pasaules karam saglabājās vienīgi ikgadējās Ziemassvētku peldēšanas sacensības pāri upei.

Vēl 19. gadsimtā izbūvētajās caurulēs kopā saplūst izlietotais ūdens no virtuvēm un tualetēm. Parasti šie notekūdeņi aizplūst uz attīrīšanas iekārtām Parīzes nomalēs, tomēr stipru lietavu laikā sistēma pārplūst, un piesārņojums nokļūst Sēnā. Tagad par risinājumu kļuvusi milzīga rezervuāra būve, kur notekūdeņi uzkrāsies spēcīgu lietusgāžu laikā.

Projekts izmaksās 1,4 miljardus eiro, jaunā tvertne būs 34 metrus dziļa un 50 metru plata, pēc apjoma kā 20 olimpiskie baseini. Būvniecība jāpabeidz 2024. gadā līdz olimpiskajām spēlēm.

Pašvaldības pūliņi ūdens attīrīšanā jau tagad nes augļus. Analīzes liecina, ka kaitīgu baktēriju, tostarp zarnu nūjiņu un enterokoku līmenis vairāk nekā 90% gadījumu nepārsniedz peldētājiem drošu normu. Vēl pagājušā gadsimta 60. gados pilsētas robežās Sēnā dzīvoja tikai trīs sugu zivis, bet tagad 30 līdz 35 sugas, un redzēti pat sami garumā līdz diviem metriem. Ūdens piesārņojums kļūst liels tikai spēcīga lietus gadījumā, bet arī tikai uz īsu laiku.