Zinātnieki nonākuši pie skaidrojuma, kāpēc zobenvaļi tieši Gibraltārā uzbrūk laivām

Gibraltāra šaurums ir viens no pasaulē noslogotākajiem ūdensceļiem, un, lai gan zobenvaļi nonāk kontaktā tikai ar salīdzinoši nelielu laivu skaistu tomēr bojājumi ir gana lieli, lai laivas komandai būtu citu palīdzība.

Pēdējais uzbrukums, kura rezultātā nogrima jahta “Alboran Champagne” notika maijā, kad tai uzbruka trīs zobenvaļi Vēl 22. jūnijā divas dažādas komandas, kas piedalījās ikgadējā burāšanas pasākumā “Ocean Race,” ziņoja par zobenvaļu uzbraukšanu jūras šaurumā, taču neviena jahta necieta cietusi bojājumus.

Statistika liecina, ka uzbrukumiem ir sezonāls raksturs. Vasarā tie ir 20 līdz 25 gadījumi mēnesī, kad fiksēti  uzbrukumi. Zinātnieki to skaidro ar faktu, ka vasaras periodā Gibraltāra rajonā pulcējas tunzivju bari, kas ir zobenvaļu iecienīta maltīte. Kad vasara beidzas, tunzivis pārvietojas uz Spānijas ziemeļu piekrasti, un zobenvaļi tiem seko, līdz ar to mazinās uzbrukumi laivām.

Zobenvaļi ir lielākie delfīnu dzimtas pārstāvji. Spēcīgie dzīvnieki ir ļoti sabiedriski jūras zīdītāji un var peldēt ar ātrumu līdz 48,3 kilometri stundā, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas dati. Pieaudzis tēviņš var svērt līdz 11 tonnām un sasniegt 9,7 metrus garumu. Atsevišķas zobenvaļi savvaļā var dzīvot pat 90 gadus, un tiek lēsts, ka pasaules to populācija ir aptuveni 50 000.

Kopējais zobenvaļu skaits šaurumā ir tikai 40 īpatņi— šo zobenvaļu apakšpopulāciju Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība ir iekļāvusi kā kritiski apdraudētu, un no tiem aptuveni 15 tuvojas laivām. Viņu vidū  ir tikai divi pieaugušie zobenvaļi, kas varētu sniegt norādes uz viņu motivāciju.

Iemesls, kāpēc daži zobenvaļi tieši Gibraltārā tik ļoti “interesējas” un pat uzbrūk laivām, joprojām nav skaidrs, taču ekspertiem ir dažas teorijas.

"Mums ir divas teorijas par to, kāpēc šī mijiedarbība sākās," norāda zinātnieki,  "pirmā varbūtība ir tāda, ka orkas tikai spēlējas, bet otra – iespējams, viens dzīvnieks no Gibraltāra zobenvaļu bara cieta pēc sadursmes ar laivu vai kuģi, tāpēc, lai tas neatkārtotos, zobenvaļi cenšas atturēt laivas no pārvietošanās Gibraltārā.”

2022. gadā pētnieki no vairākām vietējām universitātēm veica pētījumu par uzbrukumiem, atklājot, ka tie parasti notiek dienasgaismā, galvenokārt ap pusdienlaiku, un ilgst no pusstundas līdz divām stundām.

Parasti “upuri” ir 12 metrus aras laivas, un parastais mijiedarbības modelis ir tāds, ka orka klusi tuvojas laivai, peld zem tās, viegli pieskaras tai un tad — ārkārtējos gadījumos — uzbrūk laivas stūrei.

Kad dzīvnieki to dara, viņi var apgāzt laivu, taču parasti viss beidzas, kad zobenvaļi salauž stūri vai laiva pilnībā apstājas.

"Pastāv iespēja, ka dzīvnieki šādi sākuši uzvesties pēc incidenta ar kādu laivu," norāda Portugāles Aveiro universitātes palīgpētnieks un biologs Alfredo Lopess Fernandess, kurš ir viens no pētījuma autoriem, kas cenšas izskaidrot zobenvaļu uzbrukumus. Proti, or norādes, kas liecina, ka zobenvaļu mātīte, kurai zinātnieki devuši vārdu “Baltā Gladis”, varētu būt sapinusies zvejas rīkos vai satraumējusies pēc saskarsmes ar kādu laivu.

Kopš Baltā Gladis traumatiskā notikuma divi pieauguši zobenvaļi, iespējams, ir sākuši mācīt mazuļiem, kā tuvoties laivām, lai salauztu to stūres.

“Zobenvaļu baros valda izteikts matriarhāts, un visi mazuļi skatās uz svarīgajām mātītēm, nepilngadīgie kopē savu uzvedību, jo uzskata, ka, ja šīs ļoti svarīgās personas kaut ko dara, viņiem ir jādara tas pats, lai nodrošinātu savu izdzīvošanu," norāda zinātnieki.

Laivām, kas šķērso Gibraltāra šaurumu, ieteicams pārbaudīt “Atlantic Orca” darba grupas tīmekļa vietni un lejupielādēt lietotni ar nosaukumu “GT Orcas”, lai uzzinātu par “karstajiem punktiem”, no kuriem vislabāk izvairīties. Zinātnieki iesaka sastapšanās gadījumā ar zobenvaļiem labāk neko nedarīt.

“Oficiālais ieteikums ir vispār neko nedarīt, izslēgt dzinēju vai nolaist buras un būt zobenvaļiem pēc iespējas neinteresantākam,” iesaka pētnieki.