Krievijā krītas alkohola patēriņš, taču dzer vairāk pagrīdes draņķus
Krievijā samazinājies legālā alkohola patēriņš, un vairāk pērk pagrīdē brūvētu grādīgo dziru. Iemesls ir sankcijas un ienākumu kritums, vēsta “Vedomosti”, atsaucoties uz oficiālo statistiku.
Konjaka un brendija pārdošana šā gada pirmajos sešos mēnešos samazinājusies par 20,3%, degvīnam par 16,4 procentiem. Krievijas alkohola koncernam “Beluga Group” degvīna pārdošanas kritums ir par 26 procentiem.
“Pārdošanas kritums saistīts ar to, ka virkne kvalitatīva alkohola ārvalstu ražotāju aizgājuši no tirgus, bet vairumtirgotāji sākuši tos aizvietot ar viltotu produkciju un sastrādāties ar pagrīdes ražotājiem,” atzīst Valsts domes deputāts, kustības “Trezvaja Rossija” (Krievija skaidrā prātā) līderis Sultāns Hamzajevs.
Zīmolu aģentūras “Kaufman” īpašnieks Staņislavs Kaufmans to skaidro ar vidusšķiras ienākumu kritumu, kas ir galvenie stiprā alkohola patērētāji un tagad pārgājuši uz lētākiem dzērieniem, “bieži no nekvalitatīvām izejvielām un pat surogātiem”, ko statistika neuzskaita.
No 1. janvāra Krievijas valdība palielināja minimālo cenu stiprajam alkoholam. Degvīns kļuva dārgāks par 21 rubli (0,21 eiro) un tagad puslitrs vislētākā šņabja maksā 281 rubli (2,81 eiro). Konjaka puslitrs sākas no 5,17 eiro, brendijs – no 3,75 eiro.
Jūlijā Finanšu ministrija ieteica vēl palielināt akcīzi alkoholam un arī cigaretēm un automobiļiem par pieciem procentiem. Tādējādi akcīze par litru būs 6,43 rubļu.
