VIDEO: kamēr Krievijā izsmej "marazmātiķi" Baidenu, Putins nodod sveicienus Ukrainā kritušajiem "specoperācijas varoņiem"

Audiencē ieradies un, spriežot pēc galda izmēra, karantīnā nosēdējušais Irkutskas gubernators Igors Kobzevs stāstīja par sava reģiona Ukrainā kritušajiem “varoņiem”. “Pats galvenais, vēlos vēl noziņot. Mums 192 irkutskieši apbalvoti ar valsts apbalvojumiem — ordeņiem, medaļām. Viņu skaitā visjaunākais Krievijas Varonis — ierindnieks Eduards Djakonovs, kurš pagājušā gada martā gāja bojā Mariupolē, viņš ar savu ķermeni nosedza granātu, šādi izglābjot sava pulka biedrus. Tas mums ir ļoti vērtīgi, mums viņi visi ir varoņi, viņi ir mūsu atmiņā, mūsu sirdī,” sacīja gubernators.

“Nododiet viņiem visiem sveicienus,” viņam atbildēja Putins.

Kobzevs piebilda, ka dzīvie karavīri apsolījuši Putinu nepievilt un lūgušu viņam nodot pateicības un atbalsta vārdus, vēsta izdevums “The Insider”. “Esiet droši, viņi noteikti nepievils. Sibīrieši ir uzticami ļaudis.” Putins atbildējis, ka nešaubās par sibīriešu stiprumu.

Izdevums “Sibirj. Reaļii” norāda, ka kopš Krievijas invāzijas Ukrainā nogalināti vairāk nekā 500 karavīru no Irkutskas apgabala, turklāt mobilizētie bieži žēlojušies, ka viņus sūta “uz nokaušanu”.

Par to, ka Krievijas zaudējumi ir milzīgi, liecina ne tikai notikusī "daļējā mobilizācija", līdz jūnija dumpim Jevgēņija Prigožina algotņu grupējuma "Vagner" baudītās privilēģijas vervēt algotņus cietumos, migrantu tvarstīšana sūtīšanai uz fronti, kā arī pārstāvīgās propagandistu runas par pilnapjoma mobilizācijas nepieciešamību, veicamajiem dzimstības steidzamas uzlabošanas pasākumiem, bet arī aicinājumi meklēt algotņus pat tādās eksotiskās vietās, kā Ziemelkoreja, Afganistāna un Āfrikas valstis. Netiek apdalītas ar uzmanību arī Baltijas valstis, kur "antifašisti" aktīvi vervē karotājus ar "nacistiem Ukrainā".

Kopumā saskaņā ar publiski pieejamiem datiem kopš invāzijas brīža līdz Ukrainas pretuzbrukuma sākumam 2023. gada 27. maijā nogalināti 47 tūkstoši Krievijas karavīru, paziņoja “Meduza” un “Mediazona” — šis skaits trīs reizes pārsniedz PSRS zaudējumus 10 gadu karā Afganistānā (1979-1989) un deviņas reizes pārsniedz Krievijas zaudējumus pirmajā Čečenijas karā (1994-1996). Šāds skaitlis iegūts, izpētot Mantojuma lietu reģistra un Galvenās statistikas pārvaldes datus par mirstību 2022. gadā.

Ukrainas armijas ģenerālštābs 18. jūlijā paziņoja, ka Krievijas dzīvā spēka zaudējumi ir pārsnieguši 239 tūkstošus karavīru.

Krievijas Aizsardzības ministrija praktiski vispār neziņo par savu kritušo skaitu, dāsni ik dienas informējot par pretinieka astronomiskajiem zaudējumiem. Kara pirmajās dienās ministrija oficiāli turpināja apgalvot, ka kritušo vispār nav, pat sīvajās kaujās pie Kijivas, 2. martā atzina 498 kritušos, 25. martā — 1351 kritušo, bet pēc pusgada 21. septembrī — 5937 kritušos, vienlaikus aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apgalvoja, ka ukraiņi jau tobrīd zaudējuši 61 207 kritušos karavīrus.

Kopš tā laika Krievija vispār vairs nav oficiāli ziņojusi par savu zaudējumu kopskaitu, dažreiz minot nelielu kritušo skaitu atsevišķās kara epizodēs, piemēram, šā gada jūnija sākumā Šoigu atzina 71 karavīra nogalināšanu triju dienu laikā, “atvairot pretinieka uzbrukumu” — pirmo reizi kopš pērnā septembra kaut ko stāstot par saviem zaudējumiem. Toties Ukrainas zaudējumi un iznīcinātās tehnikas apmērs Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvja Igora Konašenkova brīfingos ir tik milzīgs, ka var apbrīnot Krievijas uzdrošināšanos uzbrukt valstij, kuras armija ir daudzas reizes lielāka.

Viens no iemesliem, kādēļ Krievijā karu Ukrainā centīgi dēvē par “specoperāciju” ir tas, ka šādi var oficiāli slēpt zaudējumus un sodīt tos, kuri šādu informāciju izpauž. 2015. gadā Putins veica grozījumus to ziņu sarakstā, kuras tiek uzskatītas par valsts noslēpumu, iekļaujot datus, kas atklāj Aizsardzības ministrijas mierlaika zaudējumus, veicot “specoperācijas”. Par šādu datu izpaušanu paredzēta kriminālatbildība.