Veba teleskops nofotografē Zemei tuvāko zvaigznes “dzimšanu”
NASA trešdien, 12. jūlijā, publiskoja Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa attēlu , kurā redzams Ro Opiuči (vairāku zvaigžņu sistēma Čūskneša zvaigznājā – red.) miglājs, kas ir Zemei tuvākais zvaigžņu veidošanās reģions, vēsta “Reuters”. Šis attēls iezīmēja gadu kopš teleskopa atklāšanas un kopš saņemti pirmie zinātniskie rezultāti.
Veba teleskops, kas tika palaists 2021. gadā un sāka vākt datus pagājušajā gadā, zinātniekiem jau ir ļāvis mainīt izpratni par agrīno Visumu, vienlaikus uzņemot satriecošus kosmosa attēlus.
Piemērs tam bija Ro Opiuči attēls — milzīgs miglājs, kas ir starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonis, kas kalpo kā jaunu zvaigžņu dārzs —, kas atrodas mūsu Piena Ceļa galaktikā aptuveni 390 gaismas gadu attālumā no Zemes. Gaismas gads ir attālums, ko gaisma veic gadā, 9,5triljonus kilometru. Ro Opiuči ir tikai aptuveni miljons gadu vecs.
"Šeit mēs redzam, kā veidojas jaunas saules, kā arī planētu veidojošie diski, kas parādās kā mazi tumši silueti. Tie ir ļoti līdzīgi tam, kā, mūsuprāt, Saules sistēma izskatījās pirms vairāk nekā 4,5 miljardiem gadu," sacīja astronoms un bijušais Webb projekts zinātnieks Klauss Pontoppidans, kurš tagad ir NASA reaktīvo dzinēju laboratorijas pētnieks.
"Zvaigznēm un planētu sistēmām pulcējoties, tās izpūš putekļaino kokonu, no kura tās veidojās vardarbīgos uzliesmojumos, kā redzams sarkanās strūklās. Ro Opiuči kodolu pilnībā aizsedz milzīgs putekļu daudzums, tāpēc tas būtībā ir neredzams teleskopiem, kas darbojas redzamā gaismā, piemēram, Habla teleskopam. Tomēr Veba teleskops lūkojas cauri putekļiem, lai atklātu jaunās zvaigznes, parādot katras zvaigznes pirmos dzīves posmus," piebilda Pontopidans.
Attēlā, kas iegūts šā gada martā un aprīlī, redzams, kā materiālu strūklas, kas izplūst no jaunām zvaigznēm, ietekmē apkārtējo gāzi un putekļus, vienlaikus izgaismojot molekulāro ūdeņradi.
"Jūs redzat gandrīz impresionistisku miglāju, ko vainago trīs spilgtas jaunas zvaigznes augšpusē. Mūs pārsteidza strūklu un izplūdes lielums un detalizācijas," sacīja Pontopidans.
Kopš sāka darboties, Veba teleskops ir atklājis senākās, līdz tam nezināmās galaktikas un melnos caurumus. Teleskops arī novērojis lielas un nobriedušas, bet ārkārtīgi kompaktas galaktikas, kurās ir daudz zvaigžņu, kas izveidojušās dažu simtu miljonu gadu laikā pēc Lielā sprādziena, kas iezīmēja Visuma sākumu pirms aptuveni 13,8 miljardiem gadu.
Orbitējošā observatorija tika izstrādāta tā, lai tā būtu daudz jutīgāka nekā tās Habla teleskops. Veba teleskops “skatās” uz Visumu galvenokārt infrasarkanajā starā, savukārt Habls to galvenokārt ir pētījis optiskā un ultravioletā viļņa garumā.
