Kremlis aizliedzis apšaubīt Krievijas ekonomikas stabilitāti

Pēc viņa teiktā, prezidents Vladimirs Putins neplāno rīkot speciālas apspriedes rubļa kursa situācijas dēļ, kas noslīdēja līdz minimumam kopš pirmajām kara nedēļām Ukrainā.

Kopš gada sākuma Maskavas biržā dolārs un eiro sadārdzinājās par gandrīz 30% un ceturtdien, 6. jūlijā, sasniedza atzīmes virs attiecīgi 93 un 102 rubļiem. 

Lai gan rublis ir iekļuvis attīstības tirgu vājāko valūtu top 3, devalvācijas mērogos piekāpjoties tikai Turcijas lirai un Argentīnas peso, pēc Peskova vārdiem, skaitļi liecina, ka "nekādu šaubu par makroekonomisko stabilitāti (valstī) nevar un nedrīkst būt".

Iepriekšējā dienā Peskovs rubļa kritumu - spēcīgāko kopš šī gada sākuma - saistīja ar spekulantu rīcību. Valūtu kursu paaugstināšanā "vienmēr ir ievērojama daļa spekulatīvo spēļu, kuras nevar izslēgt arī tagad," viņš sacīja.

Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiulina tajā pašā dienā devalvāciju skaidroja ar ekonomikas tirdzniecības bilances rādītāju pasliktināšanos: janvārī-maijā ieņēmumi no eksporta samazinājās par 40%, bet valūtas aizplūšana importam, gluži pretēji, palielinājās par 15%.

Nabiullina aicināja neņemt vērā "sazvērestības teorijas" un brīdināja, ka Centrālā banka neredz iemeslu iejaukties situācijā valūtas tirgū. "Mums jebkurš kurss ir pieņemams," teica Nabiullina. "Mēs esam gatavi iejaukties valūtas tirgū ar savām intervencēm tikai tad, kad redzam dažus finansiālās stabilitātes riskus, kad likviditātes trūkst tirgū. Šobrīd šādu risku nav."