Baiba Braže: NATO samitam Viļņā tiek gatavota palīdzības pakotne Ukrainai

Kas ir tie galvenie jautājumi, par kuriem tiks spriests gaidāmajā NATO samitā Viļņā, kas notiks 11. un 12. jūlijā?

Mēs gatavojam trīs lielu lēmumu blokus. Tas ir darbs, kas turpinās ne dienu, ne mēnešu garumā. Runa ir par vairāk nekā gadu. Pirmais jautājums ir par NATO dalībvalstu drošību. Kopš 2014. gada NATO ir mainījusi savu militāro stratēģiju un piemērojusies jaunajiem drošības apstākļiem. Tas rezultējās ar to, ka pagājušajā gadā alianse atzina Krieviju par draudu.

Tāpat NATO Stratēģiskajā koncepcijā ir skaidri formulēts, ka Krievija ir drauds Eiroatlantiskajai un sabiedroto drošībai. Tas nozīmē arī alianses pielāgošanos gan militāri, gan industrijas, gan sabiedrību līmenī.

Patlaban rit praktiskais darbs pie reģionālo plānu izstrādes, proti, kur spēki atradīsies NATO dalībvalstu teritorijās, kādi spēki ir vajadzīgi, kāda būs spēku struktūra un kādā veidā šie spēki tiks komandēti. Runa ir arī par komandstruktūru, kur atradīsies štābi un kādas spējas ir vajadzīgs izvietot.

Šis lielais darbs turpinās, un tā ir daļa no NATO Militārās stratēģijas maiņas, kas tiek īstenota kopš 2014. gada. Paredzēts, ka Viļņas samitā tiks īstenots nākamais solis. Ar to, protams, nenoslēdzas aizsardzības un atturēšanas stiprināšana, bet tas ir viens no soļiem.

Gribu uzsvērt, ka Latvijai un citām NATO dalībvalstīm nav tiešu militāru draudu. Lai gan kopējā drošības situācija pēc pērn notikušā Krievijas uzbrukuma Ukrainai ir pasliktinājusies, NATO dalībvalstīm nav tiešu militāru draudu.

Otrs lielais bloks ir atbalsts Ukrainai. Tas paredz atbalstu, lai ne tikai Ukraina uzvarētu karu un tai būtu griba turpināt šo cīņu, bet arī pilnīgs atbalsts savietojamības sasniegšanai ar NATO standartiem un operācijām.

Tas attiecas gan uz to, kā karavīri sadarbojas, kādus ieročus izmanto, kādas ir komandas un ekipējums, gan arī uz iepirkuma sistēmām. Tas ir milzīgs darba process, lai nodrošinātu, ka Ukraina nākotnē, kad tā pēc kara kļūs par NATO dalībvalsti, būtu pilnībā savietojama ar NATO. Savā ziņā to var salīdzināt ar procesu, kāds ir bijis Somijai un Zviedrijai. Ilgus gadus šīs valstis bija pilnībā savietojamas ar NATO spēkiem un operācijām. Tad, kad tās pieņēma lēmumu kļūt par alianses dalībvalstīm, savietojamība rezultējās Somijas dalībā NATO.

Ukrainai paredzēta arī praktiskas palīdzības pakotne, ko NATO dalībvalstis gatavo uz samitu Viļņā. Gribu atzīmēt, ka NATO nenodrošina militāro palīdzību, bet gan, piemēram, medicīniskās iekārtas, bezpilota lidaparātus, antidronus un dažādas citas lietas. Varu teikt, ka tā būs liela palīdzības pakete.

Runa būs arī par politiskajām attiecībām starp Ukrainu un NATO dalībvalstīm. Paredzam, ka valstis pirmo reizi tiksies kā līdzvērtīgas NATO-Ukrainas padomes dalībvalstis. Tas nozīmē, ka vairs nevajadzēs rīkoties tā, kā līdz šim, kad visām NATO dalībvalstīm, kad tās grib satikt Ukrainas pārstāvjus, jāpaziņo par komisijas tikšanos. Tāpat arī Ukraina varēs uz līdzvērtīgiem pamatiem gan sasaukt NATO-Ukrainas padomes sanāksmes, izvēlēties jautājumus, par kuriem diskutēt un konsultēties. Tā būs ļoti laba attiecību paaugstināšana. Tāpat līdz samita pēdējam brīdim risināsies arī diskusija par Ukrainas dalības NATO perspektīvu.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir uzsvēris, ka Ukrainas vieta ir NATO, tomēr NATO samitā Viļņā nespriedīs par Ukrainas uzņemšanu. Dienaskārtībā būs jautājums, kādā veidā formulēt dalības perspektīvu un kādi soļi tam ir nepieciešami. Par to sarunas vēl notiek.

Trešais lielais jautājumu bloks attiecas uz partneriem, jo NATO nav no pārējās pasaules izolēta alianse. Mums ir ārkārtīgi svarīga sadarbība ar Eiropas Savienību. Runa ir par militāro mobilitāti, piemēram, spēku pārvietošanu Eiropas kontinentā, dažādu loģistikas risinājumu atrašana. Tāpat runa ir par praktiskiem risinājumiem kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un koordinācija par palīdzību Ukrainai.

Vienlaikus tas attiecas arī uz draudiem plašākā kontekstā. Tie saistās ar ekonomisko drošību, kiberdrošību, informācijas drošību un citiem aspektiem. Jāņem vērā, ka šie draudi nezina robežas. Tie nāk gan no Krievijas, gan no Ķīnas un citām valstīm. Tāpēc samita laikā tiksimies ar četriem Āzijas un Klusā okeāna valstu līderiem. Samitā būs premjerministri no Japānas, Austrālijas un Jaunzēlandes. Samitu apmeklēs arī Dienvidkorejas prezidents. Šīs valstis ir līdzīgi domājošas ar NATO dalībvalstīm attiecībā par to, kā tiek stiprināta drošība šo valstu reģionā. Tāpat ir uzaicināti partneri, kuru drošība ir jāstiprina. Tā ir Gruzija, Moldova un Bosnija, kuru ministri arī piedalīsies samitā Viļņā.

Kādas ir diskusijas dalībvalstu starpā Ukrainas kontekstā, jo sniegt dalības perspektīvu varētu būt sarežģīti, jo Ukrainā turpinās karš?

Neviens nevar prognozēt, cik ilgi šis karš turpināsies. Visiem līdzīgi domājošajiem partneriem ir viena kopējā interese, proti, Ukrainai šis karš ir jāuzvar. Kara beigās Ukrainai ir jābūt neatkarīgai, suverēnai un demokrātiskai valstij, kura var iestāties NATO.

NATO samitā plānots apstiprināt Baltijas valstu jaunos aizsardzības plānus. Kādi tie varētu būt?

Tie ir NATO aizsardzības plāni, ne specifiski Baltijas valstu aizsardzības plāni. Tie attiecas uz visām NATO dalībvalstīm, jo alianse ir vienots aizsardzības reģions, par kuru atbild augstākais komandieris. Plānu ietvaros tiek kalkulēts, kādu spēku izvietošana un kur tie ir vajadzīgi, kādā veidā krīzes situācijā ierodas papildspēki un caur kurieni, kur atrodas un kādas ir vajadzīgās komandstruktūras, kāda ir gatavība. Par to tiek diskutēts un mūsu militārie kolēģi praktiski pie tā strādā, un uz samita laiku tam visam vajadzētu būt gatavam.

Cik aktuālas samitā varētu būt diskusijas, ka dalībvalstīm aizsardzībai jāatvēl 2% no iekšzemes kopprodukta?

Protams, reģionālie plāni un NATO militārās stratēģijas maiņa, paaugstinātā gatavība un karaspēku skaits ietver nepieciešamību palielināt finansējumu aizsardzībai. Nostāja, kas tiek diskutēta starp dalībvalstīm, paredz, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vairs nav tikai ambīcija, kā tas bija pirms 10 gadiem. Patlaban notiek saruna par to, ka aizsardzībai jāatvēl vismaz 2% no IKP.

Tāpat būtisks jautājums ir par aizsardzības industrijas papildu spēju ražot. Katrā valstī iepirkumi tiek veikti nacionāli, NATO to nedara. Dalībvalstis ar saviem bruņotajiem spēkiem veic šos iepirkumus. Turklāt tām spējām, kas tiek nacionāli iepirktas, jābūt savstarpēji savietojamām, kā arī jābūt saražotam nepieciešamajam. NATO dalībvalstu aizsardzības ministri nesen savstarpēji vienojās par jauniem kaujas munīcijas ražošanas mērķiem, kas tika palielināti. Tas ir spēcīgs signāls industrijai. Mēs zinām, ka industrija ir sākusi papildu ražošanu un process notiek.

Kādi varētu būt Latvijai svarīgie jautājumi NATO samitā?

Mēs nacionāli darām daudz, mūsu aizsardzības izdevumi ir labā līmenī. Droši vien, ka būtu lielāka interese stiprināt aizsardzības industriju, kā arī izmantot tās iespējas, ko sniedz NATO aizsardzības industrijas akselerators, kas sniedz jauno tehnoloģiju izstrādes iespējas. Pērn NATO samitā nodibināja Inovācijas fondu. Tas sniegs iespēju jaunuzņēmumiem iekļūt NATO kopējā kompāniju tīklā, lai stiprinātu jaunas idejas, ražotu produktus, kas var palīdzēt drošībai. Domāju, ka tā ir viena iespēja, kas mums varētu būt svarīga.

Protams, arī viss darbs pie plāniem, kas ir NATO kopīgais darbs. Visas valstis vēlas šos plānus pieņemt, un pēc tam jau seko nākamie soļi - praktiskas mācības, kurās plāni tiek pārbaudīti, bet spēki - verificēti. Ar plānu pieņemšanu nekas nebeidzas, tam seko plānu īstenošana.

Arīdzan Latvijas iekšējā noturētspēja, mūsu sabiedrības izpratne par drošību, sabiedrības vienotība. Tas nav kaut kas tāds, ko valdība uzspiež sabiedrībai. Mūsu katra interese saprast, ko nozīmē kiberuzbrukumi, informatīvie uzbrukumi, lai mēs paši būtu disciplinēti un noturīgi. Tāpat Latvijai, manuprāt, ir būtiska, arī citām NATO dalībvalstīm, Zviedrijas uzņemšana aliansē. Mēs ceram, ka tas būs viens no jautājumiem, kam uz Viļņas samitu būs risinājums.

Cik labi Latvija ir tikusi galā ar mājasdarbiem pēc NATO samita Madridē?

Latvija ir starp tām valstīm, kuras ir priekšgalā gan attiecībā uz finansējumu aizsardzībai, gan attiecībā uz uzņemošās valsts statusu. Jāsaprot, ka mēs esam NATO, nevis tas ir pie mums. Mūsu karavīri ikdienā sadarbojas ar sabiedroto spēkiem, kas atrodas Latvijā, piedaloties kopīgās mācībās.