Somija ceļā uz lielākās kodolatkritumu glabātavas izveidi
Somija ir tuvu tam, lai kļūtu par pirmo valsti, kas izlietotos kodoldegvielas stieņus uz ilgu laiku apglabās dziļi pazemē.
"Onkalo" ir somu vārds, kas apzīmē alu vai dobumu. Tas norāda uz kaut ko lielu un dziļu: nav zināms, kur onkalo beidzas un vai tas vispār beidzas.
Tas ir atbilstošs nosaukums milzīgam kapam, kas Somijā izveidots pēdējo 20 gadu laikā. Onkalo, kas atrodas 450 m dziļumā Olkiluoto salas pamatos valsts dienvidrietumos, ir pasaulē pirmā pastāvīgā izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanas vieta.
Uz Olkiluoto ved lēni līkumains ceļš, ko ieskauj augsti priežu koki. Pēc pieciem ziemas mēnešiem šeit ir atdzīvojusies daba. Zemi klāj mazu dzeltenu ziedu paklājs, un gaisā skan putnu dziesmas. Tā ir gandrīz pārāk skaista vide, lai to varētu uzskatīt par lielu rūpniecisku objektu.
Olkiluoto atrodas trīs kodolreaktori, kas stāv viens otram blakus jūras krastā. Trešais no tiem tika iedarbināts tikai šogad, kļūstot par pirmo jauno reaktoru, kas Rietumeiropā nodrošina elektroenerģiju 15 gadu laikā. Šie reaktori kopā ar diviem citiem Loviisa dienvidu piekrastē ražo 33 % Somijas elektroenerģijas.
Dažu minūšu brauciena attālumā no Olkiluoto reaktoriem tiek pabeigta pasaulē pirmās izlietotās kodoldegvielas ģeoloģiskās apglabāšanas iekārtas (GDF) būvniecība.
Onkalo būvniecība izmaksāja 1 miljardu eiro, un paredzams, ka tā darbību sāks aptuveni pēc diviem gadiem. Daudzi, tostarp Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA), ir uzsvēruši, ka tās ienākšana tirgū mainīs situāciju. "Visi zināja par ideju izveidot ģeoloģisko glabātuvi augstas radioaktivitātes kodolatkritumiem, bet Somija to paveica," komentēja SAEA ģenerāldirektors Rafaels Mariano Grossi, apmeklējot šo objektu 2020. gadā.
Citas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, ASV, Zviedrija, Francija un Kanāda, jau apsver līdzīgu risinājumu, saka Helsinku Universitātes radioķīmijas profesors Garets Lovs, kurš nav iesaistīts Somijas projektā. "Somija ir vismaz desmit gadus priekšā visiem pārējiem."
Onkalo ir paredzēta augstas radioaktivitātes kodolatkritumu glabāšanai, kas var saglabāt radioaktivitāti cilvēkiem grūti aptveramā laika posmā. Taču tas jau ir izraisījis diskusijas par to, vai kaut kas nevar notikt nepareizi. Vai Somija patiešām ir atradusi atbildi uz jautājumu par kodolatkritumiem - un vai kāds var garantēt, ka tie būs droši arī tālā nākotnē?
