Norvēģijas Klimata un vides pētniecības institūta (NILU) zinātnieki ir spējuši noteikt dūmu pieaugumu, izmantojot ļoti jutīgus instrumentus, un pēc tam apstiprināt to izcelsmi, izmantojot prognožu modelēšanu.
Cilvēki Norvēģijā var sajust un pat pamanīt dūmus kā vieglu dūmaku, taču atšķirībā no ASV daļām, kurās ir bijis bīstams piesārņojums, viņiem nevajadzētu piedzīvot nekādu ietekmi uz veselību,
sacīja Nikolaoss Evangeliu, NILU vecākais zinātnieks. "Ugunsgrēki, kas izceļas no tik lieliem attālumiem, ierodas ļoti vājā formā," viņš sacīja CNN.
Paredzams, ka tuvāko dienu laikā dūmi izplatīsies visā Eiropā,
taču maz ticams, ka cilvēki spēs sajust vai pamanīt dūmus, sacīja Evangeliu.
Nav nekas neparasts, ka ugunsgrēka dūmi ceļo lielos attālumos. "Dūmi no meža ugunsgrēkiem ir lielā augstumā, tādējādi ilgāk paliekot atmosfērā un varot pārvietoties lielos attālumos," viņš teica.
2020. gadā dūmi no Kalifornijas rekordlielajiem meža ugunsgrēkiem tika atklāti Svalbārā, Norvēģijas arhipelāgā, kas atrodas dziļi polārā loka iekšpusē.
Dūmi negatīvi ietekmē klimatu. Ugunsgrēka dūmi, kas virzās pāri Arktikai, uz sniega un ledus nogulsnē sodrējus, padarot balto virsmu tumšāku, kas ļauj tai absorbēt vairāk siltuma. Tas savukārt paātrina Arktikas sasilšanu.
Arktikā jau sasilst aptuveni četras reizes ātrāk nekā pārējā pasaulē, kam ir globālas sekas, tostarp ietekmējot ārkārtējus laikapstākļus, piemēram, karstuma viļņus, meža ugunsgrēkus un plūdus.
Saistītās ziņas
Nav sagaidāms, ka Kanādas savvaļas ugunsgrēku radīto kvēpu līmenis tieši ietekmēs Arktikas kušanu, jo tie ir pārāk atšķaidīti, sacīja Evangeliu. Taču bažas rada tas, ka, ja ugunsgrēki augstajos platuma grādos palielināsies, kā tas ir noticis pēdējo desmitgažu laikā un tiek prognozēts arī turpmāk, tad nogulsnēsies vairāk kvēpu, viņš piebilda.
Pastiprinoties klimata krīzei, ir sagaidāms, ka ugunsgrēku sezonas kļūs arvien nopietnākas, jo īpaši tāpēc, ka sausums un karstums kļūst arvien izplatītāki un smagāki.
Citi šobrīd lasa
