Latvija plāno nodrošināt iespējas identificēt arī ballistiskās raķetes
Plānojot gaisa telpas novērošanas sistēmas attīstību, Latvija iecerējusi nodrošināt iespējas identificēt visa veida apdraudējumu, tostarp arī ballistiskās raķetes, informē Aizsardzības ministrijā (AM).
Pērn jūlijā valdība pieņēma lēmumu izlūkošanai un gaisa telpas novērošanai, kā arī pretgaisa aizsardzībai novirzīt papildu 158 miljonus eiro. Ar piešķirto finansējumu iecerēts iegādāt gaisa telpas novērošanas sensorus, radiolokatorus, individuālās pretgaisa aizsardzības sistēmas un ieročus.
Tāpat iecerēts veikt sistēmu modernizāciju, patruļkuģu aprīkošanu ar tām, veikt taktiskās izlūkošanas spēju attīstīšanu, kā arī karavīru apmācību. Savukārt 2016.gadā plānots uzsākt iepirkuma procesu par gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības sistēmu, kā arī infrastruktūras izbūvi atbilstoši pieņematajiem lēmumiem. Tāpat turpinās darbs pie projekta, kas nodrošinās arī zemu lidojošu objektu novērošanu un kontroli tajās zonās, kurās pašreiz to nenodrošina esošie radiolokatori.
Gada sākumā valsts augstākās amatpersonas vienojās aizsardzības budžetu palielināt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2018.gadam. Iepriekš tika plānots aizsardzības budžetu līdz 2% palielināt līdz 2020.gadam. Valdības vadītāja Laimdota Straujuma iepriekš norādīja, ka šāds lēmums ir saistīts ar ģeopolitisko situāciju. Aizsardzības budžeta straujāka palielināšana ļaušot paātrināti investēt spēju attīstības projektos, nodrošinot bruņoto spēku mehanizāciju, attīstot prettanku un pretgaisa aizsardzību, kā arī stiprināt Zemessardzes kaujas spējas, iepriekš norādīja AM.
Ministrija norāda, ka Latvija, plānojot savu gaisa telpas novērošanas sistēmas attīstību, ņem vērā NATO prasības, un nodrošinās iespējas identificēt visa veida apdraudējumu savā gaisa telpā, tai skaitā ballistiskās raķetes. Tāpat AM informē, ka Latvija tāpat kā jebkura cita NATO dalībvalsts piedalās alianses pretraķešu aizsardzības sistēmā.
NATO pretraķešu aizsardzības sistēma ir vienota NATO sistēma, lai arī daudzas spējas tās darbībai nodrošina atsevišķas dalībvalstis, kas deleģē savus spēkus. Šo projektu kopīgi ir veidojušas visas 28 NATO dalībvalstis un Latvija, tāpat kā jebkura cita dalībvalsts, tajā piedalās sniedzot finansiālu ieguldījumu, skaidro AM.
