Brazīlijas indiāņi ar lokiem stājas pretī policijai
Brazīlijā izcēlušās plašas demonstrācijas un protesti, kuros piedalās tūkstošiem valsts pamatiedzīvotāji – indiāņi. Viņi ir saniknoti par Brazīlijas Kongresa apakšpalātas ...
FOTO: Brazīlijas indiāņi ar šķēpiem un lokiem stājas pret policiju un protestē pret netaisnību
Brazīlijā izcēlušās plašas demonstrācijas un protesti, kuros piedalās tūkstošiem valsts pamatiedzīvotāji – indiāņi. Viņi ir saniknoti par Brazīlijas Kongresa apakšpalātas balsojumu, kas ierobežo indiāņu cilšu jaunu rezervātu atzīšanu.
Šo lēmumu vides un cilvēktiesību aizstāvji uzskata par neveiksmi, jo tas acīmredzami liecina par Kongresa apakšpalātas padošanos lauksaimniecības un meža apsaimniekošanas nozaru lobijam. Tiesa, šis Kongresa apakšpalātas likums vēl jāapstiprina Senātā un jāparaksta valsts prezidentam Lulam. Viņš varētu uzlikt veto, taču Kongresā varētu būt pietiekami daudz atbalsta, lai to ignorētu.
Kongresa apakšpalātas lēmums ir pamatīgi saniknojis daudzus indiāņu cilšu pārstāvjus un viņi devušies uz lielākajām Brazīlijas pilsētām, lai protestētu pret lēmumu. Ārpus Sanpaulu, Brazīlijas lielākās pilsētas, demonstranti ar degošām riepām bloķēja lielu automaģistrāli un izmantoja lokus un bultas, lai stātos pretī policijai, kas viņus izklīdināja ar asaru gāzi. Pamatiedzīvotāju grupas no visas valsts plāno nedēļu ilgus protestus pie Kongresa galvaspilsētā Brazīlijā.
Indiāņi vēlas, lai valsts aizsargātu aptuveni 300 teritorijas, kas tika iezīmētas kā pamatiedzīvotāju rezervāti jau daudzus gadus, bet nav oficiāli atzīti kā aizsargājami teritorijas. Rezervātu izveide nodrošina pamatiedzīvotāju kopienām juridisku aizsardzību, kas var atturēt nelegālos mežizstrādātājus un savvaļas zelta ieguvējus no iebrukumiem indiāņu zemēs.
Apmēram 300 dažādu etnisko grupu dzīvo 730 teritorijās, kuras viņi uzskata par senču zemēm, galvenokārt Amazones lietus mežos. Jautājumu par cilšu zemju atzīšanu skata arī Augstākā tiesa.
