Ķīna “uzmet” Krieviju: būvēs gāzes vadu uz Turkmenistānu
Pekinas draudzības apliecinājumi Krievijai un vadoņa Sji Dzjiņpina vizīte martā Maskavā neko Kremlim nav devusi – vairāk nekā septiņus gadus virzītais gāzes vada “Sibīrijas spēks – 2” projekts iegājis strupceļā.
Krievija cerēja pa to piegādāt Ķīnai līdz 50 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, bet Pekina nolēmusi dot prioritāti jaunam vadam uz Turkmenistānu, ziņo “Reuters”, atsaucoties uz avotiem Ķīnas ierēdniecībā un naftas un gāzes nozarē.
Kaut arī turkmēņu gaze izmaksā Ķīnai par 30% dārgāk un sarunas par atlaidi nav devušas rezultātu, Pekina piešķīrusi zaļo gaismu Līnijai D, pa kuru varēs importēt 30 miljardus kubikmetru gadā.
Ķīnas valsts naftas un gāzes korporācija CNPC maijā sākusi izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu 200 kilometru garajam vadam no robežas ar Kirgizstānu līdz Ķīnas pilsētai Uczjai kā pirmajam pieņemšanas punktam. Būvniecība varētu sākties nākamgad.
Pērn pa trim jau esošajiem cauruļvadiem Ķīna pērn no Turkmenistānas importēja 35 miljardus kubikmetru gāzes, samaksājot 10,3 miljardus ASV dolāru. Krievijas piegādes pa 2019. gadā iedarbināto vadu “Sibīrijas spēks” bija 16 miljardi kubikmetru, kas maksāja 2,5 reižu lētāk.
Martā tiekoties ar Ķīnas prezidentu Krievijas diktators Vladimirs Putins piedāvāja palielināt piegādes sešas reizes, līdz 98 miljardiem kubikmetru gadā. Kaut arī Putins sauca Sji par dārgo draugu un tostu uz viņa veselību uzsauca ķīniešu valodā, nekāds līgums nesekoja.
Pekinā uzskata, ka Vidusāzijas gāzes vadiem ir stratēģiska vērtība, kas pārsniedz komerciālos aspektus. Krievijas premjerministra Mihaila Mišustina vizīte Ķīnā ar mērķi paplašināt ekonomiskos sakarus neko nedeva – delegācija no Šanhajas atgriezās tukšām rokām.
Tikmēr “Gazprom” zaudējis Eiropas tirgu un pērn eksports krities par vairāk nekā pusi. Ķīna šogad nopirks 22 miljardus kubikmetru gāzes, septiņas reizes mazāk, nekā pirms Krievijas uzsāktā kara patērēja Eiropas Savienība. Turklāt Eiropa maksāja pat 1000 ASV dolāru par 1000 kubikmetru, kamēr Ķīna tikai 290 dolāru. Pekina arī nevēlas atkārtot Eiropas kļūdas un dažādo piegādātājus.
