ASV izlūkdienests: Putina ambīcijas pret Ukrainu ir mainījušās
Saskaņā ar jaunākajiem ASV izlūkdienesta oficiālo personu vērtējumiem, kādreiz par sevi pārliecinātais Vladimirs Putins, iespējams, atteicies no saviem plāniem ātri pakļaut Kijivu un iekarot Ukrainu.
ASV izlūkdienesti iepriekš apgalvoja, ka Krievijas prezidents uzskata par nepieciešamu iekarot Ukrainu, lai piepildītu savu sūtību.
Taču apstākļos, kad karš velkas jau otro gadu, ASV izlūkdienests uzskata, ka Krievijas līderis zināmā mērā ir atzinis izveidojušās reālijas.
"Pēc mūsu vērtējuma, Putins droši vien ir nomērījis savas tuvākās ambīcijas līdz kontroles nostiprināšanai pār okupēto teritoriju Ukrainas austrumos un dienvidos un nepieciešamo pasākumu veikšanai, lai Ukraina nekad nekļūtu par NATO dalībvalsti," uzstājoties Senāta bruņoto spēku komitejā, paziņoja Nacionālā izlūkdienesta direktore Evrila Heinsa.
"Aprīlī Krievijas spēki iekaroja mazāk teritorijas nekā jebkurā no iepriekšējiem trim mēnešiem, un viņi, pēc visa spriežot, pārgāja no uzbrukuma uz aizsardzības operācijām gar frontes līniju," sacīja Heinsa.
"Krievijas spēkiem ir ievērojams munīcijas trūkums un ievērojamas kadru grūtības," viņa piebilda. "Ja Krievija nesāks vispārēju mobilizāciju un nesaņems ievērojamas munīcijas piegādes no trešajām valstīm, bez jau esošajām piegādēm no Irānas un citām valstīm, tai būs arvien grūtāk uzturēt pat pieticīgas uzbrukuma operācijas."
Atkārtojot brīdinājumu no savas iepriekšējās uzstāšanās Kongresā martā, Heinsa paziņoja, ka Krievija un Ukraina turpina īstenot "brutālu izsīkuma karu, kurā nevienai no pusēm nav izšķirošas priekšrocības".
Ukraina, pēc viņas teiktā, joprojām ir atkarīga no Rietumu militārās palīdzības, lai stātos pretī Krievijas kopējam skaitliskajam pārākumam dzīvajā spēkā, kamēr Kremlis ir spiests vairāk paļauties uz asimetriskiem draudiem un taktiku savu sauszemes spēku efektivitātes samazināšanas dēļ.
Krievijas sauszemes spēki "paļaujas uz rezervistiem un rezerves tehniku", paziņojis aizsardzības ministrijas izlūkošanas pārvaldes direktors ģenerālleitnants Skots Berjers, vēsta "Golos Ameriki".
"Viņiem būs vajadzīgs laiks, lai atjaunotos," viņš paziņoja likumdevējiem, liecinot kopā ar Heinsu. "Pēc dažādiem aprēķiniem, piecus līdz desmit gadus, atkarībā no tā, kā sankcijas ietekmēs viņus un viņu spējas atkal izmantot modernās tehnoloģijas saviem bruņotajiem spēkiem."
Tāpat kā citas augsta ranga ASV amatpersonas, Henss un Berjers aicinājuši piesardzīgi izturēties pret Krievijas apgalvojumiem, ka šonedēļ Ukraina veikusi bezpilotu uzbrukumu Kremlim, cenšoties veikt atentātu pret Putinu.
"Kā jūs redzējāt, Ukrainas valdība noliedz savu saistību ar to un šajā posmā mums nav informācijas, kas ļautu mums sniegt neatkarīgu vērtējumu tam."
Pēc Heinsas teiktā, labi zināms, ka Putins parasti neatrodas naktī Kremlī, kas apšauba Krievijas apgalvojumus.
Berjē arī paziņoja, ka esošās fotogrāfijas ļauj nojaust, ka uzbrukums inscenēts ar bezpilotu palīdzību, kas bija jāvada kādam, kurš atradās Kremļa redzamības robežās.
