Ģenerālis: tiem, kas Krievijā pieņem lēmumus, būs jāsaprot - Ukrainu viņiem neuzvarēt
Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs intervijā žurnālam "Foreign Affairs" pastāstījis par Vašingtonas palīdzību Ukrainai un aicinājis nepieļaut Otrā pasaules kara scenārija atkārtošanos.
Pateicoties ASV un citu rietumvalstu sniegtajai palīdzībai, Ukrainas karaspēkam šodien ir iespēja veikt uzbrukuma operācijas; viņu iespējas aizstāvēties arī ievērojami paplašinājušās salīdzinājumā ar to, kas bija tikai pirms gada, sacīja ģenerālis Marks Millijs.
"Viņi var gan veikt uzbrukumu, gan noturēt aizsardzību," skaidroja ģenerālis.
"Viņiem būs jāveic ievērojams plānošanas, koordinācijas utt. darbs, ja viņi veiks uzbrukuma operāciju, taču uzbrukumam un aizsardzībai viņi ir gatavi."
Pēc Millija domām, viens no Putina stratēģiskajiem mērķiem iebrukuma laikā Ukrainā bija Volodimira Zelenska varas graušana. Pēc ģenerāļa teiktā, Putins centies ātri ieņemt Kijivu, četru sešu nedēļu laikā pavirzīties no Krievijas robežas līdz Dņeprai un pēc tam atņemt Ukrainai piekļuvi Azovas jūrai.
Tomēr Krievija savus stratēģiskos mērķus nav sasniegusi militārā ceļā, un marta beigās vai pagājušā gada aprīļa sākumā Putins koriģēja savus stratēģiskos mērķus, nolemjot aprobežoties ar Ukrainas dienvidu apgabaliem, nostiprināt varu Donbasā un aizsargāt Krimu, norāda Millijs.
"Tomēr pagaidām viņš nav pilnībā nodrošinājis Donbasu," turpināja ģenerālis Millijs. "Krievija ir zaudējusi 200 ar vairāk tūkstošiem - varbūt 250 tūkstošus - nogalināto un ievainoto, kurus viņš aizstāja ar mobilizēto rezervistu pirmo tranšeju... no 200 tūkstošiem līdz 300 tūkstošiem." Tādējādi Krievijas okupētajās (daļās) Ukrainā joprojām atrodas aptuveni 200 tūkstoši Krievijas militārpersonu - slikti pārvaldītas, slikti apmācītas, slikti aprīkotas, slikti uzturētas - bet tās tur ir."
Tikmēr Ukraina, pēc Millijas teiktā, veikusi divus visai veiksmīgus pretuzbrukumus, kuru gaitā Krievijas karaspēks bijis spiests atkāpties, kamēr ukraiņi - atjaunojuši aizsardzību, vēsta "Golos Ameriki".
Neskatoties uz to, ziemas laikā "ievērojamas teritorijas praktiski negāja no rokas rokā, izņemot, iespējams, Bahmutu", konstatēja ģenerālis.
"Un tad ukraiņi lūdza mums palīdzību savu spēku pieaudzēšanā, lai viņiem būtu iespēja veikt uzbrukuma operācijas, pielietojot... mehanizētu bruņutehniku un kājniekus. Mēs to esam izdarījuši, bet pagaidām nav skaidrs, kas no tā sanāks," sacīja ģenerālis, neiedziļinoties detaļās par Ukrainas turpmākajiem plāniem.
Pēc viņa teiktā, abām pusēm nebūs viegli savus politiskos mērķus sasniegt militārā ceļā.
"Un, atklāti sakot, es nedomāju, ka šāda varbūtība šogad ir liela," uzsvēra Millijs. "Taču es uzskatu, ka krievi ir cietuši milzīgus zaudējumus. Viņu ekonomika ir smagi cietusi. Un es domāju, ka racionāli (domājoši) cilvēki, (iesaistīti) lēmumu pieņemšanas procesā Krievijā, nonāks pie secinājuma - pieņemu, dažu mēnešu vai gada vai divu laikā -, bet viņi secinās, ka izmaksas pārsniedz ieguvumu, un pienāks laiks kaut ko darīt - vismaz sarunu ziņā."
"Es nezinu, kad Putins būs gatavs to darīt, bet noteiktā brīdī, ja viņš ir racionāls, viņam tas ir jādara," sacīja ģenerālis. "Viņš karu var pabeigt šodien. Protams, viņam ir politiski ierobežojumi, kas raksturīgi Krievijas politikai. Bet viņiem tas būs jāsaprot, jo viņi neuzvarēs."
Vienlaikus ģenerālis uzsvēra, ka neviens nav ieinteresēts kara eskalācijā: ne ASV, ne NATO, ne Putins, ne Ukraina.
"Bruņotā konflikta sekas starp ASV un Krieviju vai jebkuru no NATO dalībvalstīm un Krieviju būs graujošas abām pusēm," viņš skaidroja.
Millijs arī pauda satraukumu par iespējamo savienību starp Krieviju un Ķīnu, norādot, ka šāda tuvināšanās nav ASV interesēs.
"Mums jādara viss iespējamais, lai tas nenotiktu," viņš paziņoja. "Tāpēc mēs nedrīkstam... pieļaut Ķīnas un Krievijas tuvināšanos militārā nozīmē. Attiecības starp valstīm pastāvēs, tāpēc jautājums par konkurenci šeit nav vietā. Jautājums - konfliktā un karā. Tāpēc mēs negribam, lai Krievija un Ķīna veidotu sava veida ģeostratēģisku, politisku, militāru savienību pret ASV. Ir dažas pazīmes, ka Ķīna un Krievija tuvinās. Es teiktu, ka tie ir ļoti, ļoti uzmanīgi jāvēro."
Pēc ģenerāļa domām, Ķīna pagaidām Krievijai nav sniegusi ievērojamu militāru un letālu atbalstu, neskatoties uz to, ka Maskava cenšas saņemt šādu atbalstu no Ķīnas un jau saņem to no Irānas.
"Tomēr Ķīnas līderis Sji Dziņpins ir... nepārspējams reālists," sacīja Millijs, piebilstot, ka Ķīna netiecas pēc bruņota konflikta ar Ameriku, jo "pilnībā apzinās Savienoto Valstu varenību".
"Viņi vēlas sasniegt savus nacionālos mērķus, bet vēlas to darīt bez bruņota konflikta," uzsvēra Millijs.
Sniedzot vērtējumu par Ķīnas iespējamo iebrukumu Taivānā, viņš konstatēja, ka Pekinai būtu jāorganizē jūras un gaisa desants, ar helikopteriem, raķetēm, un visām sagatavošanas operācijām, kas ir sarežģīts uzdevums, ņemot vērā apvidu.
"Ķīna nav veikusi, vismaz, cik mums zināms, mēs neesam redzējuši tādu sagatavotības un mācību līmeni, kas atbilstu šāda apmēra, mēroga un apjoma iebrukuma īstenošanas (plāniem)," skaidroja ģenerālis, tomēr norādot, ka Taivānai vajadzētu būtiski un ātri paaugstināt savu aizsardzības spēju.
Noslēgumā, pievēršoties Otrā pasaules kara pieredzei, ģenerālis aicināja nepieļaut, ka kaut kas līdzīgs atkal atkārtotos.
"Es biju Normandijā pirms dažiem gadiem, kad biju armijas štāba priekšnieks, un ieraudzīju cilvēku, kurš bija desantnieks no 82. gaisa desanta divīzijas. Es pieliecos pie viņa, uzrunāju viņu un jautāju: sakiet, seržant, kādu mācību jūs gribētu dot armijas štāba priekšniekam, kādu mācību jūs esat guvis no Otrā pasaules kara? Es domāju, ka viņš man kaut ko pateiks par taktiku vai, ziniet, par trīs sekunžu metieniem, vai par to, kā šaut ar (vienu vai otru) ieroci, vai par kaut ko citu. Un viņa acis pieplūda ar asarām... viņš paskatījās uz mani un teica: "Ģenerāli, nekad nepieļaujiet, ka tas notiek atkal."
