Lieldienās Vācijā nevar lustēties, kā ienāk prātā: ar kādiem aizliegumiem šeit jārēķinās?

Gandrīz visās federālajās zemēs Lielajā piektdienā aizliegtas diskotēkas un ballītes, turklāt Ziemeļreinā-Vestfālenē jau no ceturdienas vakara plkst. 18. Nevēlami ir arī masu pasākumi – festivāli, cirka izrādes, jāšanas sacensības, maratoni, teātra izrādes, var doties uz muzejiem, kino vai zoodārzu. Nav vēlams arī mainīt dzīvesvietu. Sestdien no sešiem rītā aizliegumi ir atcelti.

Kas atļauts, kas nē, federālās zemes lemj pašas, un tas reglamentēts īpašā dokumentā “Feiertagsschutzgesetz”. Visstingrāk ir Hesenē un Bavārijā – aizliegumi attiecas uz trim dienām, ceturtdienu, piektdienu un sestdienu. Berlīnē ballēties aizliegts tikai Lielajā piektdienā no četriem rītā līdz deviņiem vakarā.

Pēc sabiedriskās domas pētniecības institūta “YouGov” datiem, lielākā daļa vāciešu atbalsta ierobežojumus reliģisko svētku laikā. Pret aktīvi iestājas Pirātu partija, kas ne reizi vien rīkojusi demonstrācijas ar skaļu mūziku… austiņās.

Kaut gan Lieldienās var iet uz kino, rādīt nevar visas filmas. Kinoindustrijas pašregulācijas brīvprātīgās organizācijas liegumu sarakstā ir “Spoku mednieki”, “Braiena dzīve” (Monty Python’s Life of Brian, 1979. gada satīriska filma par Mesiju), daudzas šausmu filmas, bērnu kinolente “Makss un Morics” un nez kāpēc pat animācijas filma “Heidija”.

Lielajā piektdienā dažās federālajās zemēs slēdz azartspēļu zāles un krogos “naudas kāšanas” automāti jāizslēdz.

Var būt problēmas iepirkties. Piemēram, Ziemeļreinā-Vestfālenē beķerejas, avīžu kioski un ziedu kioski piektdienās, sestdienās un svētdienās nedrīkst strādāt ilgāk par piecām stundām, bet pirmdienās jāslēdz. Degvielas uzpildes stacijas, dežūraptiekas un restorāni strādā kā parasti.

Tomēr viesus mājās ir atļauts aicināt, vienīgi Lielajā piektdienā jāuzmanās ar skaļu mūziku, lai neaizskartu kaimiņu reliģiskās jūtas.