Sji Dzjiņpins paziņo par Ķīnas gatavošanos karam, bet Krievija izvēlēta par sabiedroto

Ķīnas parlamenta un tā augstākās politiskās padomdevējas institūcijas ikgadējā sanāksmē Sji četrās atsevišķās runās ieskicēja kara tēmu, vienā gadījumā liekot saviem ģenerāļiem “uzdrīkstēties cīnīties”.

Par kādu karu Ķīnas valdnieks runāja, nav līdz galam skaidrs, taču visticamāk, ka runa ir par Taivānas cīņu pret ASV un tās sabiedrotajiem.

Kā zināms, pēc sakāves Ķīnas pilsoņu karā 1949. gadā Ķīnas Republikas likumīgā un starptautiski atzītā valdība evakuējās uz Taivānas salu, savukārt komunistu nemiernieki pilnībā pārņēma kontroli pār kontinentālo Ķīnu un pasludināja Ķīnas Tautas Republikas nodibināšanu.  Kopš tā laika Ķīnas komunisti Taivānas varas iestādes uzskata par separātistiem, un pati sala ir Ķīnas teritorijas neatņemama sastāvdaļa. Savukārt Taivānas varas iestādes komunistus uzskata par nemierniekiem, kas nelikumīgi sagrābuši varu valstī. Arī Taivānas valdība kontinentālo Ķīnu uzskata par savu likumīgo teritoriju.

Pirms Sji uzstāšanās, Ķīnas vadošajā komunistiskās partijas izdevumā tika publicēta eseja ar nosaukumu "Sji Dzjiņpina vadībā, domājot par armijas stiprināšanu, mēs uzvarēsim", un eseja ar šādu nosaukumu pirms Sji uzstāšanās, visticamāk, nebija nejauša.

Esejā apgalvots, ka “jāpaātrina valsts aizsardzības un militāro spēku modernizācija”. Tā arī aicināja pastiprināt militāri civilo saplūšanu, atbalstu Sji politikai, kas pieprasa privātiem uzņēmumiem un civilām iestādēm kalpot Ķīnas militārās modernizācijas centieniem.

Esejā arī atkārtota doma, ko Sji teica Ķīnas militārajiem vadītājiem 2022. gada oktobrī, kurā izskanēja mājieni ASV: "Saskaroties ar kariem, kas mums var tikt uzspiesti, mums ir jārunā ar ienaidniekiem valodā, kuru viņi saprot, un jāizmanto uzvara, lai iegūtu mieru un cieņu. Jaunajā laikmetā Ķīnas Tautas armija uzstāj uz spēka lietošanu, lai pārtrauktu cīņu..  Mūsu armija ir slavena ar labām kaujas spējām, un spēcīgu cīņas garu. Ar prosu un šautenēm tā uzvarēja ar amerikāņu ekipējumu aprīkoto Kumintanga armiju. Tā Korejas kaujas laukā sakāva līdz zobiem bruņoto pasaules ienaidnieku Nr.1"

Jau pirms esejas publicēšanas bija norādes, ka Ķīnas līderis varētu plānot iespējamu konfliktu. Decembrī Pekina izsludināja jaunu likumu, kas ļaus Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijai (PLA) vieglāk aktivizēt savus rezerves spēkus un institucionalizēt sistēmu kaujas karaspēka papildināšanai kara gadījumā. Šādi pasākumi, kā atzīmējuši analītiķi Lails Goldšteins un Neitans Veikters, liecina, ka Sji, iespējams, ir guvis mācību par militāro mobilizāciju no Krievijas prezidenta Vladimira Putina neveiksmēm Ukrainā.

“Foreign Affairs” atzīmē, ka Sji paziņojumi izskanējuši, ņemot vērā straujo Ķīnas aizsardzības budžeta pieaugumu šogad – līdz 7,2%. Valsts varas iestādes arī paziņoja par plāniem samazināt atkarību no pārtikas importa.

Tikmēr Ķīnas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Tans Kefejs paziņoja par "stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas stiprināšanu" ar Krievijas armiju. No tanga teiktā izriet, ka Ķīnas Aizsardzības ministrija jau pieteikusi cīņu par "starptautisko taisnīgumu" kopā ar Krieviju. Viņa vārdus citē “Reuters”.

Pēc viņa teiktā, abas valstis strādās kopā, lai īstenotu iniciatīvas globālās drošības jomā un "kopīgi aizstāvētu starptautisko taisnīgumu un likumību". Jo īpaši Tans uzsvēra abu valstu kopīgas militārās mācības un kopīgu patrulēšanu jūras zonās un gaisa telpā.

Pēc CIP datiem, Ķīna pēdējos gados ir aktīvi gatavojusies iebrukumam Taivānā un iespējamam karam ar ASV, ja Vašingtona nolems iestāties par salu valsti. Tiek pieļauts, ka karš varētu izcelties 2027. gadā. Analītiķi uzskata, ka karš starp ASV un Ķīnu radīs milzīgus zaudējumus abām pusēm.