Libāna atsakās no lēmuma atlikt pāreju uz vasaras laiku
Libānas valdība pirmdien nolēma atteikties no lēmuma par vairākām nedēļām atlikt pāreju uz vasaras laiku, kas bija izraisījis plašu apjukumu, valsts sadalīšanos divās laika zonās un augošas bažas par sašķeltību uz reliģijas pamata.
Vasaras laiks tagad sāksies ''pusnaktī no trešdienas uz ceturtdienu", paziņoja premjerministrs Nadžibs Mikati, atzīstot, ka bija vajadzīgs "48 stundu periods, lai noregulētu tehniskas problēmas".
Libāna parasti pāriet uz vasaras laiku marta pēdējā svētdienā, tomēr pagājušo ceturtdien valdība paziņoja, ka premjerministrs Nadžibs Mikati devis rīkojumu šogad uz vasaras laiku pāriet 21. aprīlī.
Parlamenta spīkers Nabihs Berri bija lūdzis premjeru atikt pāreju uz vasaras laiku, lai musulmaņi svētā mēneša ramadāna gavēni varētu beigt jau ap sešiem vakarā, nevis ap septiņiem, kā tas būtu, ja tiktu ieviests vasaras laiks. Ramadāna pēdējā diena ir 20.aprīlis.
Neraugoties uz valdības sākotnējo lēmumu, jau svētdien uz varas laiku pārgāja kristiešu maronītu baznīca, vairākas raidsabiedrības, skolas, uzņēmumi un pat daži politiķi.
Libānas nacionālā aviokompānija "Middle East Airlines" paziņoja, ka līdz oficiālajai pārejai uz vasaras laiku visi tās reisi notiks stundu agrāk, lai pieskaņotos starptautiskajiem lidojumu grafikiem.
Tā kā uz vasaras laiku pārgāja lielākoties kristieši, jau ir radušies joki par "musulmaņu laiku" un "kristiešu laiku". No 5,5 miljoniem Libānas iedzīvotāju 60% ir musulmaņi, 35% - kristieši un 5% - druzi.
Privāts vingrošanas zāļu uzņēmums paziņoja, ka tā filiāles Beirūtas musulmaņu rajonos paliks pie ziemas laika, bet filiāles kristiešu rajonos pāries uz vasaras laiku.
Libānā vara tiek dalīta starp 18 atzītām reliģiskām kopienām, un valsts politiskās problēmas bieži tiek izskaidrotas ar reliģisko saspīlējumu, kas bija galvenais cēlonis 1975.-1990.gada pilsoņkaram.
Mikati pirmdien paziņoja, ka sākotnējais lēmums tiešām bijis "ar nolūku atvieglot apstākļus tiem, kas gavē ramadāna laikā". "Es nepavisam nepieņēmu šo lēmumu reliģisku iemeslu dēļ," piebilda premjers. "Šādam lēmumam nevajadzēja izraisīt šādu reliģisku reakciju."
Libānā kopš parlamenta vēlēšanām pērnā gada maijā pie varas ir demisionējusi valdība ar ierobežotām pilnvarām. Prezidenta amats kopš oktobra beigām ir vakants, un reliģisko grupējumu līderi nav spējuši vienoties par jaunu prezidentu.
"Problēma nav vasaras laiks vai ziemas laiks (..) Problēma ir prezidenta varas vakuums," sacīja Mikati, vainojot "reliģiskos un politiskos līderus", kā arī parlamentu nespējā panākt vienošanos.
