Pazudis brīvprātīgais karotājs, kurš Ukrainā vēl nesen neticamā veidā izglāba draugu no okupantiem
Iepriekšējā nedēļā virāls kļuva kāda Jaunzēlandes izcelsmes brīvprātīgā karavīra filmēts video, kurā redzams kā viņš, “tīrot” telpas no krievu okupantiem, negaidīti izglābj sen neredzētu draugu, kuru iebrucēji bija spīdzinājuši. Nu neskaidrs ir paša varoņa liktenis.
Keins Te Tajs regulāri un ik dienas attālināti sazinājās ar saviem tuviniekiem un māti, taču šonedēļ sakari ar viņu ir pārtrūkuši.
Jaunzēlandes presē jau parādās arī spekulācijas, ka brīvprātīgais, kurš militārajai karjerai pievērsās uzreiz pēc vidusskolas, varētu būt kritis kaujā Ukrainas austrumos, taču oficiāla apstiprinājuma pagaidām nav.
Par to izteikusies arī viņa māte, “Nzherald.co.nz” apgalvojot, ka viņai joprojām ir cerība, taču viņa neesot gatava šādam pavērsienam.
Satriekti ir arī citi, kuri attālināti sekojuši Keina gaitām Ukrainā. Brīvprātīgajam tiek sūtīti laba vēlējumi, taču paša karotāja pēdējie publiskie izteikumi esot apliecinājuši ilgošanos pēc mājām.
Līdz lēmumam doties palīgā aizstāvēt Ukrainu, Keins Te Tajs pabijis gan misijās Afganistānā, gan citviet, kā miera uzturētājs.
Māte medijam atklājusi, ka dēls vienmēr vēlējies palīdzēt vājākajiem. Viņa lēmums doties uz Ukrainu nav viņu iepriecinājis, taču viņa sapratusi, ka nespēs viņu apturēt.
Neticams stāsts no kaujas lauka
Par atgadījumu, kurā brīnumainā kārtā izdevies izglābt savu draugu karotājs bija izstāstījis savā “Instagram” ierakstā, pievienojot arī video, kurā iemūžinātas neviltotas emocijas, abiem draugiem tik negaidīti satiekoties.
“Mēs gājām triecienā uz krievu pozīcijām. Pēc īsas kaujas un ieiešanas bunkurā sākām tīrīt telpas [identificēt un iznīcināt vai neitralizēt ienaidnieku] un pagrabu. “Ja ukraiņec!” [“Es esmu ukrainis!”] atskanēja balss no kāpņutelpas. Es apturēju puišus, kuri būtu metuši granātu, un norādīju, lai ukraiņi izvirzās uz priekšu un komunicē ar šo cilvēku,” stāsta karotājs.
“Bijām skeptiski, jutām, ka tās varētu būt lamatas, taču virzījāmies uz priekšu, un es uzsāku pārmeklēšanas procesu. Pārmeklēju viņa ķermeni, apgriezu viņu otrādāk, un mūsu acis sastapās. “Jaunzēlande! Jaunzēlande!” Paskatījos lejā un sapratu, ka es pazīstu šo cilvēku – tas ir mans draugs, kuru, kā man šķita, krievi nogalināja, kad iebruka viņa mājā,” atklāj stāsta autors.
No gūsta atbrīvotais esot turēts tuvu badam divus mēnešus, un krievu okupanti likuši viņam dzert antifrīzu sevis izklaidēšanas nolūkos.
“Viņš knapi izskatījās pēc tā vīra, kuru es pēdējo reizi redzēju pirms vairākiem mēnešiem, taču kopumā šis man ir bijis labākais notikums šajā nolādētajā karā. Saņemt iespēju izglābt savu draugu – tas taču gandrīz nekad dzīvē nenotiek! Jūtos svētīts un laimīgs, ka tieši mums bija iespēja izvilkt viņu no tās elles,” pauž karavīrs.
Viņa pievienotajā videoklipā dzirdams, ka Ukrainas pusē karojošie sarunājas angļu valodā. Īsi pēc tam, kad gūsteknis tiek apgriezts uz muguras, abi sasaucas un saprot, ka ir draugi.
Pēcāk ukraiņu grupai tiek paziņots, ka atrastais izdzīvojušais ir “savējais”.
