Vai gadu desmitiem vecas atombumbas darbotos? Neviens īsti nezina
Kodolieroči ir sarežģīti, jutīgi un ļoti veci. Šo ieroču izmēģinājumi ir aizliegti, un valstīm ir jāpaļaujas uz simulācijām, lai novērtētu, vai ieroči darbosies. ASV, Krievijai un Ķīnai ir milzīgs kodolarsenāls, un tās nav vienisprātis par to, kā tos pārvaldīt. Iepriekš Krievija apturēja savu dalību Kodolieroču ierobežošanas līgumā. Par laimi, kodolieroču kaujas lādiņi pašlaik guļ pazemes krātuvēs gadu desmitiem ilgi. Bet kas notiktu, ja kāda valsts nolemtu tos izmantot - wired.com mēģināja gūt atbildi pie kodolieroču ekspertiem.
"Neviens īsti nezina," saka Alekss Velleršteins, Stīvensa Tehnoloģiju institūta kodolieroču vēsturnieks. 20. gadsimtā tika veikti vairāk nekā 2000 kodolieroču izmēģinājumi, galvenokārt ASV un Padomju Savienībā. Un, lai gan tas demonstrē valsts kodolspēju, pagātnes izmēģinājumi negarantē, ka raķetē vai citā piegādes sistēmā iestrādāta kaujas lādiņa darbosies arī šodien.
“Cik zināms, ASV tikai vienu reizi izmēģināja īstu kodolgalviņu ar īstu raķeti, tālajā 1962. gadā. Tad viņa tika atbrīvota no zemūdenes. Padomju Savienība veica līdzīgu pārbaudi gadu vēlāk, bet Ķīna 1966. gadā. Kopš tā laika neviena valsts nekad nav mēģinājusi palaist starpkontinentālo ballistisko raķeti ar īstu kaujas galviņu. Kāpēc? Raķete var uzsprāgt uz palaišanas platformas – tādu katastrofu neviens negribētu, saka A. Velleršteins.
Taču Krievija piedraudējusi ar kodolizmēģinājumu atsākšanu. Saskaņā ar Amerikas Zinātnieku federācijas datiem Krievijā ir aptuveni 4500 kodolgalviņu. No tiem aptuveni 2000 kaujas galviņu tiek uzskatītas par taktiskām, mazākas jaudas kaujas galviņām. Cik zināms, Krievija nav sākusi aprīkot nevienu taktisko kaujas lādiņu ar piegādes sistēmām, piemēram, raķetēm. Tas jau nozīmētu zināmus drošības riskus. "Būtu patiešām satraucoši redzēt jebkādas pazīmes, kas liecina par kaujas galviņu pārvietošanu no noliktavas," saka Lina Rastena, Kodoldraudu iniciatīvas eksperte.
Teorētiski ir vesela virkne lietu, kas var noiet greizi. Pirmkārt, pašas piegādes sistēmas var būt neuzticamas. Krievijai ir daudz problēmu, izmantojot parastos ieročus, un pagājušā gada pavasarī ASV amatpersonas lēsa, ka 20-60 procenti Krievijas raķešu nefunkcionē - vai nu neizlaižot, vai nesasniedzot paredzētos mērķus.
Taču, palaižot stratēģisku kodolierīci, "precizitāte ir daudz mazāk svarīga", sacīja ASV Aizsardzības departamenta vecākais ierēdnis Marks Šneiders. Krievijai ir pietiekami daudz raķešu, lai palaistu kodolieroci jebkur, kur tā vēlas, pat ja tas prasa vairāk nekā vienu izmēģinājumu.
Kā ar pašām kodolgalviņām? Mūsdienu kodoltermiskās ierīces ir ārkārtīgi sarežģīti mehānismi, kas ierosina noteiktu sprādzienu secību, ko dažkārt raksturo kā skaldīšanas-sintēzes-skaldīšanas reakciju, kas atbrīvo milzīgus enerģijas daudzumus. Wired intervētie eksperti norāda, ka dažas no galviņām tika izstrādātas pirms gadu desmitiem, un laika gaitā to detaļas ir rūpīgi jāpārbauda - vai nav bojājumu, kas nepieciešamības gadījumā būtu jānomaina. Tomēr dažas sastāvdaļas pašlaik iegūt var būt ārkārtīgi grūti, jo ir mainījusies ražošanas. Protams, var atrast rezerves detaļas, taču, neizmēģinot visu ierīci, atliek tikai cerēt, ka tā darbojas.
2000. gadu sākumā ASV bija savas problēmas ar slepenu materiālu iegūšanu kodolgalviņām, kuru mērķis arī bija slepens, un kodētais nosaukums bija FOGBANK. Ziņojumos teikts, ka militārpersonām bija no jauna jāapgūst, kā ražot materiālu.
Visticamāk, ka Krievijai varētu būt līdzīgas vai lielākas problēmas. Dažkārt kodolgalviņas tika ražotas ar defektiem. Piemēram, ASV ražotajam W47 iekšā bija vads, kas bija jāizvelk, lai iedarbinātu ieroci. Tomēr laika gaitā šis kabelis kļuva trausls un aktivizēšanas laikā salūza vai iestrēga. Kodolgalviņas iekšpusē izmantotie metāli arī laika gaitā kļūst trauslāki, jo tie tiek pakļauti pastāvīgam starojumam. Ļoti dārgas sastāvdaļas, piemēram, tritijs, ūdeņraža izotops, ir regulāri jāmaina. Noslēgumā jāsaka, ka kodolgalviņas ir mazas jutīgas ierīces, kuras vēl nav īpaši pārbaudāmas. ASV izmanto īpašu rentgena attēlveidošanas sistēmu, kas kartē kaujas galviņas detonāciju, izmantojot plutonija aizstājējus, bet neizraisot kodolsprādzienu. ASV eksperti joprojām vērtē, ka Krievijas kodolieroči būtu izmantojami – būtu muļķīgi domāt citādi.
Tā kā Krievija, kurai ir liels arsenāls, tā bieži atjaunina savas kaujas galviņas, apgalvo ASV kodolieroču politikas speciāliste Eimija Vulfa. Ir arī cilvēciskais faktors – vai “trīcēs” roka pirms šaušanas ar šādu ieroci. Grūti prognozēt, kas un kā uzvesties šādā scenārijā.
Taču arī šeit Wired aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka Krievijas armijas komandķēde ir diezgan lojāla. Putinam, atšķirībā no ASV prezidenta, ir nepieciešams divu viņa valdības locekļu apstiprinājums, lai atļautu kodolieroču izmantošanu: aizsardzības ministra un ģenerālštāba priekšnieka. Tomēr šādu ieroču izmantošana ir maz ticama. Vulfs apgalvo, ka Putins no tā Ukrainā iegūtu maz, lai arī cik vīlies viņš būtu par neveiksmēm un zaudējumiem kaujas laukā. Taču tabu pārkāpšanai būtu neizmērojamas sekas globālā mērogā gan ekonomiski, gan diplomātiski.
