Lietuvas prezidenta padomnieks: "Vagner" var pārbaudīt Rietumu reakciju, uzbrūkot Baltijai
Krievijas algotņu grupējums "Vagner" var mēģināt pārbaudīt Rietumu aizsardzības mehānismus, uzbrūkot Baltijas valstīm, paziņojis Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris, ziņo "lrt.lt".
"Jā, viņi var pārbaudīt [Rietumu] reaģēšanas mehānismus un dot Kremlim politisku iespēju pateikt, ka tam ar to nav nekāda sakara. Kā tas notiek Āfrikā," intervijā "delfi.lt" ziņu mājaslapai sacīja Budris, jautāts, vai Krievija varētu veikt provokācijas Baltijā, izmantojot algotņu grupas.
Jauns.lv iepriekš rakstīja, ka Centrālāfrikas Republikā (CĀR), kur ietekmīgs spēlētājs jau vairākus gadus ir Krievijas algotņu grupējums "Vagner", darbojas 1890 "Krievijas instruktori", piektdien publicētā intervijā sacīja Krievijas vēstnieks CĀR Aleksandrs Bikantovs.
"Šodien CĀR ir 1890 Krievijas instruktori. Valdība ir ieinteresēta šo skaitli palielināt. Salīdzinoši nesen Bangi nosūtīja attiecīgu pieteikumu ANO Drošības padomei," intervijā Krievijas propagandas medijam "RIA Novosti" sacīja vēstnieks.
Kaut arī CĀR ir daudz izrakteņu resursu, tā ir viena no pasaules trūcīgākajām valstīm. Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvā sabiedrotā Jevgēņija Prigožina dibinātais "Vagner" notikumos CĀR iejaucās valdības pusē, apslāpējot pilsoņkaru, kas aizsākās 2012.gadā.
"Vagner" algotņu vienības ir svarīgs spēks Krievijas karā pret Ukrainu. Grupējums vērienīgu algotņu vervēšanu cita starpa izvērsis arī Krievijas cietumos.
Iepriekš tas bijis iesaistīts operācijās Sīrijā, Lībijā un Mali.
Āfrikā līdz ar Francijas ietekmes mazināšanos pēdējo gadu laikā pieaug citu valstu, īpaši Ķīnas, Krievijas un Turcijas, ietekme.
Krievijai ir spēcīga ietekme CĀR, un kopš 2018.gada tai šajā valstī ir liels "instruktoru" kontingents, kas apmāca armijas karavīrus.
