Igauņu drošībnieki ziņo par Krievijas specdienestu paaugstināto interesi

Krievijas izlūkdienestiem ir tieša interese par visu, kas 2015.gadā notiek Igaunijā - parlamenta vēlēšanām, jaunas valdības veidošanu, sabiedroto karaspēka atrašanos, Igaunijas Eiropas Savienības un NATO sabiedroto soļiem, norāda KaPo.

"Līdzās intereses pieaugumam neizbēgami pieaug izlūkošanas aktivitātes pret Igaunijas Republiku un tās iedzīvotājiem. Tā kā oficiālās attiecības ar Krievijas Federāciju kļūst saltākas, iespējams, sāksies saspringta izsekošana netradicionālās formās," brīdina KaPo analītikas dienests.

Pēdējā gada laikā, īpaši saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, liela daļa Krievijas izlūkdienestu aktivitāšu bijušas vērstas uz to, lai sētu neuzticēšanos un radītu šķelšanos Rietumu koalīcijas rindās.

"Pasākumu vidū, ko Krievijas specdienesti īsteno, lai panāktu rezultātu, ir ietekme uz sabiedriskās domas līderiem, spiediena izdarīšana uz politisko eliti no darījumu aprindu puses, preses izmantošana, lai atskaņotu Krievijai svarīgākās ārpolitiskās idejas un uzstādījumus," norāda KaPo.

Igaunijas Republika aizvadītā gada laikā bijusi viens no šāda spiediena mērķiem.

"Viens no spilgtiem šādu aktivitāšu piemēriem ir pagājušā gada martā Krievijas propagandas telekanāla "Russia Today" ēterā notikusī Igaunijas ārlietu ministra un augsta ranga Eiropas Savienības ārlietu un drošības politikas amatpersonas telefonsarunas "nopludināšana"."

Vēl viens piemērs - bijušā KoPo darbinieka Uno Pūsepa "vaļsirdīgā" atzīšanās Krievijas telekanālam. Viens no šīs pārraides mērķiem bija centieni starptautiskajā arēnā diskreditēt Igaunijas drošības dienestus, atzīst KaPo.

Iepriekšējo reizi analoģiska "dokumentālā" pārraide ēterā nonāca pēc tam, kad bija izdevies atmaskot nodevēju Hermani Simmu.

"Atbilstoši starptautiskajai praksei neviens specdienests neatklāj savus slepenos līdzstrādniekus. Lai pārliecinātos par pārraidē minētajiem apgalvojumiem, ierosināta krimināllieta," teikts ziņojumā.

Ziņojumā aplūkoti arī islāmistu radītie draudi, norādot, ka cilvēki, kas ir saistīti ar starptautisko reliģiski politisko organizāciju "Muslulmaņu brālība", mēģinājuši izveidot kontaktus ar Igaunijas musulmaņiem.

KaPo norāda, ka "Musulmaņu brālība", kas Igaunijā ir pamanīta kā jauna islāmistu organizācija, ir saistīta ar terorismu arābu valstīs un seko islāma fundamentālisma principiem.

"Ja iepriekšējos gados Igaunijas musulmaņu kopienas pieaugums un viņu saišu nostiprināšanās ar ārzemju organizācijām un mošejām notika pastāvīgi, tad 2014.gadu raksturo daudz dinamiskāka attīstība. Musulmaņu imigrantu skaits ir pieaudzis būtiski, īpaši ārvalstu studentu formā, kas mācās Igaunijas universitātēs. Ir bijuši gadījumi, kad ārvalstu studenti, kas ierodas Igaunijā, lai studētu, tā teikt, pazūd Rietumeiropā," norādīja KaPo.

Pērn bijis rekordliels ārzemju musulmaņu organizāciju un mošeju pārstāvju vizīšu skaits. Ja iepriekš gada laikā Igaunijā notika mazāk nekā desmit islāmistu organizācijas "Jamaat Tabligh" pārstāvju vizītes, tad pērn šādu vizīšu skaits bijis mērāms ar divciparu skaitli.

"Aprakstīto procesu gaismā terorisma briesmas Igaunijā joprojām ir zemas, tomēr arvien izteiktākās radikālisma pazīmes un tas, ka tās Igaunijas musulmaņu kopienā kļūst par arvien ierastāku parādību, rada bažas," norāda KaPo.

Runājot plašāk par nelegālās imigrācijas fenomenu, KaPo atzīst, ka sadarbība ar Krievijas robežsargiem ir sarežģīta, jo pat tad, kad pierādījumi ir acīmredzami, Krievija atsakās pieņemt atpakaļ personas, kas ir ieradušās no tās teritorijas, kaut arī tas ir Krievijas pienākums.

KaPo arī brīdina brīvprātīgās bezpeļņas organizācijas, kas sniedz patvērumu imigrantiem, ka tām vajadzētu ciešāk sadarboties ar valsti, jo līdzās īstiem bēgļiem tos pašus maršrutus izmanto arī cilvēki, kas ir saistīti ar terorisma organizācijām un kuru mērķis ir radīt draudus Eiropas drošībai.

"Šie cilvēki arī apgalvo, ka viņi ir bēgļi, un pieaugoša imigrācijas spiediena apstākļos nenovēršama ir varbūtība, ka šādi indivīdi sasniegs Eiropu, arī Igauniju," brīdina KaPo.