"Man nav morālu tiesību lūgt piedošanu." Krievijas virsnieks pastāsta par nežēlīgo izturēšanos pret sagūstītajiem Ukrainas karavīriem
Bijušais Krievijas virsnieks apgalvo, ka krievu okupanti nežēlīgi izturējušies pret sagūstītajiem ukraiņu vīriešiem, uz viņiem šauts un draudēts ar izvarošanu.
Konstantīns Jefremovs ir visaugstākā ranga virsnieks, kurš piekritis to atklāt. Intervijā BBC viņš pastāstīja, ka Krievijā viņu tagad uzskata par nodevēju un pārbēdzēju.
Pēc viņa teiktā, vienā no vietām Ukrainas dienvidos pratināšana, spīdzināšana ilga nedēļu. Katru dienu, naktīs, dažreiz arī divreiz dienā.
Jefremovs daudzkārt mēģināja atvaļināties no armijas pēc paša vēlēšanās, taču beigās viņu atlaida. Tagad viņš no Krievijas aizbēdzis.
Ar Jefremova sniegto fotogrāfiju un militāro dokumentu palīdzību BBC varēja apstiprināt, ka kara sākumā viņš patiešām bijis Ukrainā - Zaporižjas apgabalā, arī Melitopolē.
Pavēle - uz Ukrainu!
Konstantīnu uz laiku norīkoja komandiera postenī. 27. februārī viņš un viņa vienība saņēma komandu izvirzīties Ukrainas virzienā.
"Mēs iekāpām mašīnās un gājām kolonnā robežas virzienā, šķērsojām to un, neapstājoties, virzījāmies līdz pašai Melitopolei."
Nākamās 10 dienas viņš pavadīja militārajā lidlaukā, kuru ieņēma Krievijas karaspēks.
"Tur es ieraudzīju pirmos marodierisma gadījumus," viņš atceras. "Kāds karavīrs no kaut kurienes iznesa zāles pļāvēju un lepnā balsī teica: "Lūk, aiznesīšu mājās, pie kazarmas zāli pļausim."
"Reiz pulkvedis pajautāja gūsteknim, nosauc man nacionālistus, kurus tu pazīsti savā pulkā. Bet puisis nesaprot jautājumu, saka: mēs esam Ukrainas bruņoto spēku jūras kājnieki. Par to pulkvedis viņu piekāva, izsita vairākus zobus."
Spīdzināšanas
"Gūstekņi tika turētas garāžā. Pulkvedis aizliedza viņus barot ar normālu pārtiku un lika viņiem dot tikai ūdeni un maizi. Es palūdzu puišus, iedosim viņiem sienu, lai uz kailas zemes neguļ. Mēs nolikām viņiem siena kaudzi naktī, lai neviens mūs neredzētu. Mēs centāmies iedot viņiem karstu tēju, cigaretes."
"Pulkvedis nonāca līdz tam, ka, kārtējo reizi nopratinot gūstekni, sašāva viņam roku, nesavainojot kaulu, un labo kāju, salaužot kaulu. Mani puiši viņam palīdzēja, aizveda uz garāžu."
"Mēs viņu pārģērbām Krievijas formā un aizvedām uz hospitāli. Es viņam teicu: nesaki, ka tu esi ukraiņu karagūsteknis, vai arī ārsti atteiksies tev palīdzēt vai kāds no ievainotajiem tevi dzirdēs un nošaus turpat. Mēs viņus nespēsim apturēt."
ANO Cilvēktiesību birojs dokumentējis gadījumus, kad Ukrainā notikusi slikta apiešanās ar kara gūstekņiem. ANO pārstāvji aptaujāja vairāk nekā 400 sagūstītos, gan ukraiņus, gan Krievijas iedzīvotājus.
"Ukrainas karagūstekņu visbriesmīgākās spīdzināšanas parasti notiek pratināšanas laikā. Viņus var pakļaut elektrošokam un veselam spīdzināšanas metožu klāstam, ieskaitot pakāršanu un piekaušanu."
BBC nevar detaļās apstiprināt Konstantīna Jefremova apgalvojumus, taču tie sasaucas ar citiem ziņojumiem par ņirgāšanos par ukraiņu gūstekņiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija nav atbildējusi uz pieprasījumu sniegt komentāru saistībā ar Konstantīna Jefremova apgalvojumiem.
Aizbraukšana
Dažas nedēļas vēlāk, jau Krimā, Konstantīns atgriezās savā atmīnēšanas rotā. Bet izrādījās, ka uz īsu brīdi.
"Pēc 10 gadu dienesta mani apsūdzēja nodevībā, dezertēšanā tikai tāpēc, ka es negribēju nogalināt cilvēkus," saka Konstantīns. "Taču man ir prieks, ka tagad esmu brīvs cilvēks, ka man nebūs kāds jānogalina vai pašam jātiek nogalinātam."
Viņš varēja aiziet no armijas. Taču tas nenozīmēja, ka viņu nevar atgriezt karā.
Pēc prezidenta Putina 2022. gada septembrī paziņotās tā dēvētās "daļējās mobilizācijas", simtiem tūkstošu Krievijas pilsoņu tika iesaukti armijas rindās un nosūtīti karot Ukrainā.
"Es sapratu, ka mani mierā neliks."
"Kara komisariāta darbinieki speciāli brauca, dežurēja pie manas mājas. Es īrēju dzīvokli un slēpos īrētā dzīvoklī. Es no kaimiņiem slēpos, jo sākās raganu medības, viņu vīru, dēlu, brāli paņēma karā, bet te kāds jauns cilvēks staigā šurpu turpu. Zināju gadījumus, kad puiši slēpās, bet kaimiņi izsauca policiju, lai viņus paņem. Es negribēju slēpties kā nodzīts suns."
Konstantīns sazinājās ar "Gulagu.net" tiesiskās aizsardzības grupu, kas viņam palīdzēja izbraukt no Krievijas.
Uz jautājumu, ko viņš domā par tiem Krievijas iedzīvotājiem, kuru ir daudz, un kas atbalsta Vladimira Putina lēmumu iebrukt Ukrainā, Konstantīns saka:
"Es nezinu, kas viņiem ir galvā. Kā varēja ļaut sevi tā apmuļķot? Kad viņi iet uz tirgu, viņi gaida, ka viņus apmānīs, apkrāps. Viņi neuzticas savām sievām, vīriem. Savukārt cilvēks, kurš viņus krāpj 20 gadus, viņi ir gatavi pēc viņa teiktā nogalināt un paši nomirt. Man tas nav saprotams.
"Es atvainojos visai ukraiņu tautai, ka es ar ieročiem rokās kā nelūgts viesis atnācu viņu mājās. Un es pateicos Dievam, ka no manām rokām nav cietis neviens, ka neesmu atņēmis nevienam dzīvību tajā zemē. Un paldies Dievam, ka pats neesmu cietis. Man pat nav morālo tiesību lūgt ukraiņiem piedošanu. Es pat par sevi nevaru lūgt piedošanu, un negaidu, ka viņi man piedos. Es negribu un nepiedalīšos šādā ārprātā."
