Zinātnieki brīdina, ka Eiropa ir uz “ūdens katastrofas sliekšņa”
Izsīkstot gruntsūdeņu rezervēm, zinātnieki brīdina, ka Eiropai draud “ūdens katastrofa”. 2018. un 2019. gada vasaras mēnešos Centrāleiropā bija vērojams liels ūdens trūkums. Ilgstošā sausuma sekas Eiropā bija redzamas arī 2022. gada vasarā. Kopš tā laika nav bijis vērojams būtisks gruntsūdens līmeņa pieaugums, un tas ir palicis pastāvīgi zems, vēsta britu mediji.
Jaunā pētījumā atklāts, ka spēcīgais sausums bojā dabiskos biotopus, ietekmē lauksaimniecību un rada lielu enerģijas trūkumu. Sausās upju gultnes un lēna stāvošo ūdeņu izžūšana smagi ietekmē gan dabu, gan cilvēkus. Daudzas ūdens sugas zaudēja savas dzīvotnes, bet sausā augsne radīja daudz problēmu lauksaimniecībā.
Tā rezultātā Eiropā saasinājās arī enerģijas trūkums. Bez pietiekama dzesēšanas ūdens daudzuma atomelektrostacijas Francijā nespēja saražot pietiekami daudz elektroenerģijas. Arī hidroelektrostacijas ūdens trūkuma dēļ nespēja pildīt savas funkcijas.
Lai apkopotu datus, komanda izmantoja satelītgravimetriju, lai novērotu pasaules gruntsūdeņu resursus un dokumentētu vairāku gadu laikā novērotās izmaiņas. Viņi izmantoja divus satelītus, kas riņķo ap Zemi polārā orbītā nepilnu 490 km augstumā.
Tie nodrošina kopējās masas rādījumus, no kuriem pēc tam tiek atņemtas izmaiņas upēs un ezeros. Tiek atņemts arī augsnes mitrums, sniegs un ledus, un beigās paliek tikai gruntsūdeņi.
Pētījuma rezultāts liecina, ka ūdens situācija Eiropā šobrīd ir kļuvusi ļoti nestabila.
"Pirms dažiem gadiem es nekad nebūtu iedomājies, ka ūdens kļūs par problēmu Eiropā, jo īpaši Vācijā un Austrijā,” sacīja Dr. Torstens Maijers-Gīrrs, Grācas Tehnoloģiju universitātes profesors un pētījuma autors.
"Patiesībā mums šeit rodas problēmas ar ūdensapgādi - mums par to ir jāsāk domāt," piebilda profesors.
Pētījums publicēts žurnālā “Geophysical Research Letters”.
