Miris Borisa Jeļcina politiskais pretinieks "Baltā nama tanku apšaudē" Ruslans Hasbulatovs
3. janvārī 80 gadu vecumā miris pēdējais padomju laika Krievijas Augstākās padomes priekšsēdētājs Ruslans Hasbulatovs, kura konfrontācija ar Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu noslēdzās ar 1993. gadā notikušo Baltā nama apšaudi ar tankiem.
Čečenijā dzimušais Hasbulatovs sākotnēji bija Jeļcina sabiedrotais, kad nākamais Krievijas prezidents ieņēma Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja amatu — kopš 1990. gada jūnija Hasbulatovs bija viņa vietnieks, un pēc 1991. gada “augusta puča” izgāšanās kļuva par Augstākās padomes priekšsētāju.
Tomēr pamazām palielinājās prezidenta un Augstākās padomes konfrontācija, līdz 1993. gada 21. septembrī Jeļcins paziņoja par Augstākās padomes atlaišanu, uz ko parlaments atbildēja ar prezidenta impīčmentu. 3. oktobrī Maskavā notika masu nekārtības, Augstākās padomes piekritēji nacbolu ģenerāļa Alberta Makašova vadībā ieņēma Maskavas mēriju un mēģināja sagrābt Ostankinas televīzijas centru. Maskavā tika noteikts ārkārtas stāvoklis un ar tanku palīdzību Augstākā padome tika padzīta.
Hasbulatovs kopā ar citiem dumpja vadoņiem — Krievijas viceprezidentu Aleksandru Ruckoju, parlamenta iecelto aizsardzības ministru Vladislavu Ačalovu, drošības ministru Viktoru Baraņņikovu, iekšlietu ministru Andreju Dunajevu — tika arestēts, taču jaunievēlētā Valsts dome 1994. gada februārī viņu kopā ar citiem atbrīvoja no apcietinājuma sakarā ar amnestiju. Pēc atbrīvošanas Hasbulatovs strādāja par Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas Ekonomikas universitātes Pasaules ekonomikas katedras vadītāju.
2002. gada oktobrī kopā ar dažiem citiem Krievijas politiķiem, tostarp Borisu Ņemcovu un Grigoriju Javlinski piedalījās pārrunās ar čečenu teroristiem, kuri trīs dienas bija sagrābuši 916 ķīlniekus Maskavas teātrī "Nord Ost" izrādes laikā. Vēlāk specoperācijas laikā, izmantojot īpašu gāzi, teroristi tika nogalināti kopā ar vismaz 130 ķīlniekiem.
