Rumānijas kārta Trīs jūru iniciatīvas prezidentūrā

Rumānijas pieaugošā loma

Rumānija no jauna atklāja savu reģionālo aicinājumu pēc 1989. gada, apzinoties, ka valsts stratēģiskās intereses ir saistītas ar reģionālo stabilitāti, drošību un labklājību. Sekojot šiem mērķiem un pielāgojoties dinamiskajam kontekstam gan Centrāleiropā un Austrumeiropā, gan Melnajā jūrā (diviem politiskajiem reģioniem, kuriem valsts pieder), Rumānija kļuva par Melnās jūras Ekonomiskās sadarbības dalībvalsti, ierosināja Melnās jūras reģiona stratēģiju (Synergy), sāka "Bucharest9" formātu un kļuva par aktīvu Trīs jūru iniciatīvas (3JI) dalībnieci. Turklāt, uzņemot pretraķešu vairoga elementus, kā arī NATO kaujas grupas un gaisa bāzes, Rumānija kļuva par drošības projicētāju visā Melnajā jūrā un Austrumu flangā.

Ar šo reģiona stratēģiskās nozīmes izpratni Rumānija tuvojas 3JI prezidentūrai nākamgad. Organizācijai, kuras izveidi 2018. gadā ierosināja Polija un Slovākija, drīz pievienojās vēl 10 valstis, kurām ir kopīgs mērķis veicināt ekonomisko attīstību caur labāku reģionālo sadarbību un savienotību.

Būdama dedzīga 3JI atbalstītāja, Rumānija bijusi nozīmīga spēlētāja iniciatīvas veidošanā un popularizēšanā un, vissvarīgākais, tās finansējuma nodrošināšanā. 2019. gadā Rumānijas "EximBank" un Polijas Attīstības banka kopīgi izveidoja Trīs jūru iniciatīvas fondu, kura mērķis ir savākt trīs līdz piecus miljardus ASV dolāru, lai investētu reģionā. Šis finanšu mērķis joprojām šķiet tāls, jo līdz šim fondam izdevies piesaistīt aptuveni 350 miljonus ASV dolāru, gaidot ieguldījumu no ASV aptuveni 300 miljonu ASV dolāru apmērā.

Laiks rīkoties

Karš Ukrainā ir Eiropas drošības priekšplānā izvirzījis reģionu, ko aptver 3JI, tās sevišķi austrumu flangu. Reģionam pievērstā pastiprinātā uzmanība ir atklājusi tā apņēmību atbalstīt Ukrainu humānajā un loģistikas jomā, apņemšanos nodrošināt Eiropas drošību, kā arī tās ievainojamību un vajadzības. Tas labi kalpos Rumānijai tās gaidāmajā prezidentūrā, jo pašreizējais konteksts pats par sevi ir aicinājums vairāk ieguldīt reģionālajos projektos.

Raugoties uz nākamo gadu, Rumānijas prezidentūrai būtu jākoncentrējas gan uz tradicionālajiem 3JI mērķiem (reģionālās infrastruktūras savienojamība, digitālā savienojamība un enerģētika), jo tie kļuvuši vēl aktuālāki un būtiskāki pašreizējā kontekstā, gan jāpopularizē iniciatīvas vīzija un pieeja, lai labāk pielāgotos pašreizējai un pēckonflikta realitātei. Tomēr savā pieejā trīs tradicionālajiem mērķiem Rumānija var atrast novitātes elementus, ko atklājis vai aktualizējis militārais konflikts un ierobežotā kuģošanas brīvība Melnajā jūrā. Tālāk minēšu dažus piemērus .

Reģionālās infrastruktūras savienojamība

Graudu krīzes laikā šovasar Rumānija un Polija kļuva par alternatīviem maršrutiem Ukrainas produktiem, un to ceļi, dzelzceļi un ostas tika plaši izmantotas šim nolūkam. Tas atklāja šo maršrutu potenciālu, kā arī nepieciešamību tos modernizēt un uzlabot.

Šajā kontekstā svarīgi ir divi projekti, kas jau sākti 3JI ietvaros, - "Via Carpatia" un "Rail2Sea". Pirmais ir maršruts, kas iet pa ziemeļu-dienvidu asi, savienojot Baltijas, Egejas, Melno un Adrijas jūru, un tā pabeigšana ir paredzēta 2030. gadā. Otrais savieno Gdaņskas ostu (Polija) ar Konstancas ostu (Rumānija), bet joprojām nav skaidrs, kāds ir tā realizācijas termiņš.

Šie savienojumi ir vēl nozīmīgāki kontekstā ar Melno jūru, kur Krievijas militārā darbība ir ierobežojusi kuģošanas brīvību. Izmantojot deviņos kara mēnešos gūtās mācības, Rumānijai vajadzētu izmantot savu prezidentūru, lai virzītu projektus, kuru mērķis ir uzlabot Donavas savienojamību. Upe līdz šim nav bijusi iniciatīvas uzmanības centrā, tomēr tās stratēģisko nozīmi atkal atklājis mūsdienu drošības un ekonomikas konteksts. Uzlabotai navigācijai un modernām ostām jākļūst par prioritātēm.

Digitālā savienojamība

Viena no reģiona salīdzinošajām priekšrocībām ir tā digitālā infrastruktūra un kvalificēti IT darbinieki; šis iniciatīvas pīlārs ir vismazāk attīstīts.

Galvenais projekts digitālās savienojamības uzlabošanai ir "Digital Highway", kuru pašlaik apturējis Ukrainas karš. Pašreizējais ekonomiskais reģionālais konteksts ir labs stimuls vairāku projektu (piemēram, Datu centru tīkla vai, īpaši svarīgi, Transporta biržas) atdzīvināšanai.

Rumānija varētu par savas prezidentūras prioritāti noteikt digitālās savienojamības vīzijas pārveidošanu un projektu fonda stiprināšanu, un šiem mērķiem labs līdzeklis varētu būt ideju piesaistīšana no nevalstiskajiem dalībniekiem (nozares, ekspertiem).

Enerģētika

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis kārtējo reizi apliecināja skaidru izpratni par reģionālo kontekstu un nepieciešamību meklēt alternatīvas Krievijas gāzei, padarot to par iniciatīvas enerģētikas pīlāra galveno mērķi.

Reģionālie projekti, piemēram, BRUA (Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas, Austrijas savienojums), "Eastring" (jauns cauruļvadu koridors gāzes importam Eiropā no Melnās jūras, Kaspijas reģiona un Tuvējiem Austrumiem nākotnē) un Jonijas Adrijas cauruļvads, cita starpā ir paredzēti, lai piegādātu gāzi Centrāleiropai un Austrumeiropai no avotiem, kas nav Krievija. Nepieciešamība saraut saites ar Krieviju nākamgad var tikt izmantota saistību meklēšanai un resursu piesaistīšanai šiem enerģētikas projektiem no Eiropas un ASV avotiem.

Raugoties plašākā mērogā, par reģionu ir jādomā un tam jāpieiet ar plašāku un ilgtermiņa redzējumu, kas virza tā attīstību un izpaužas saskaņotās darbībās. Karš Ukrainā un, pats galvenais, periods pēc tam piedāvā stratēģiski ideālu laiku, lai virzītu uz priekšu šādu vīziju. Tāpēc tas būtu zaudējums, ja Rumānija neizmantotu savu prezidentūru, lai labāk saskaņotu 3JI mērķus ar citu reģionā īstenoto iniciatīvu mērķiem, un šie trīs ir visbūtiskākie kara un pēckonflikta stabilitātes kontekstā.

Rumānija, kas ir Austrumu stratēģijas pamatā, kā Melnās jūras sinerģijas viena no autorēm kopā ar Vāciju un aktīva Austrumu partnerības atbalstītāja jau sen virzījusi Eiropas Savienības (ES) Melnās jūras reģiona stratēģiju.

Tā kā Melnās jūras stratēģiskā nozīme vairs nav jāuzsver, ir pienācis laiks beidzot domāt par Eiropas stratēģiju šim reģionam. Tā atspoguļotu un, cerams, papildinātu gan ASV stratēģiju attiecībā uz Melno jūru, ko pieprasījis ASV Kongress, gan 3JI.

Melnās jūras stratēģijas atbalstīšanu un veicināšanu nevajadzētu uzskatīt par 3JI vienotības vājināšanu, gluži otrādi, tā palīdz piesaistīt uzmanību un netieši finansē projektus, kuriem ir Melnās jūras dimensija un kas dod labumu visam reģionam, ko aptver iniciatīva (vai pat Eiropai tās centienos attālināties no Krievijas).

Pašreizējais konteksts ir izvirzījis priekšplānā Donavas kā transporta maršruta un austrumu un rietumu savienojuma nozīmi. Lai izmantotu visu tās potenciālu, nepieciešami apkopes un modernizācijas darbi. Dažas no šīm vajadzībām tiek segtas no Eiropas fondiem (izmantojot Eiropas Komisijas Donavas stratēģiju), bet vairāk resursu varētu piesaistīt 3JI ietvaros. Papildus finansējumam Rumānijai nākamais gads būtu jāizmanto, lai palielinātu Donavas stratēģisko nozīmi un tās ekonomisko potenciālu.

Tiklīdz Ukrainā beigsies kara militārais posms, sāksies plaši atjaunošanas darbi. 3JI mērķi ir jāsaskaņo ar atjaunošanas centieniem un jāatrod vai jārada sinerģija. Tāpēc Rumānijas prezidentūra ir tieši laikā, jo diskusijas par atjaunošanas plānu ir agrīnā stadijā.

Pēc sākotnējā plāna Ukraina un Moldova nav iniciatīvas dalībnieces. Tomēr stratēģiska ekonomiska pieeja Melnajai jūrai prasa iekļaut šīs divas ES kandidātvalstis. Ukrainai šogad piešķirts partneres statuss, un tas pats būtu jāpiedāvā arī Moldovai. Tam nav labāka virzītāja par Rumāniju un nav labāka laika kā tās prezidentūra.

Kurp virzīties tālāk

Pašreizējais kara konteksts ir piedāvājis Centrāleiropai un Austrumeiropai jaunu nozīmi kā reģionālās drošības veicinātājām un svarīgām Ukrainas ekonomiskajām partnerēm tās saitēs ar Eiropas sirdi, tās enerģētiskajā izdzīvošanā un humānajās vajadzībās.

Milzīgais izaicinājums ir jāatspoguļo tālejošākā pēckara reģiona plānojumā, un tas prasa drosmīgāku stratēģisku pieeju. Lai to atspoguļotu, Rumānijai gaidāmajā 3JI prezidentūrā ir jāpiešķir jauns stimuls reģionālajiem projektiem, kuru steidzamību ir atklājis karš, kā arī stratēģiski jādomā par reģiona nozīmības un potenciāla tālāku attīstīšanu.

Tāpēc transporta jomā uzsvars būtu jāsaglabā uz projektiem, kas savieno ziemeļus un dienvidus, un vairāk jāatbalsta jauni savienojošie maršruti, piemēram, Donavas ceļš. Enerģētikas savienojamības projekti var sekmēt pašreizējo Eiropas mērķi attālināties no Krievijas, ko stingri atbalsta gan ES, gan ASV.

Rumānijai būtu arī jācenšas saskaņot šo iniciatīvu ar citām stratēģijām, kas attiecas uz reģionu, piemēram, Melnās jūras stratēģiju, Donavas stratēģiju un Ukrainas atjaunošanas plānu. Turklāt Rumānija varētu izmantot savu prezidentūru, lai virzītu Moldovu kā 3JI partneri un labuma guvēju.

Karš Ukrainā ir dramatiski atgādinājis mums par Centrāleiropas un Austrumeiropas stratēģisko un ekonomisko nozīmi, to vājajām vietām drošībā un ekonomikā un ekonomisko potenciālu, kā arī izvirzījis reģionu transatlantiskās darba kārtības priekšgalā.

Rumānijai tagad ir iespēja labāk sasaistīt savas stratēģiskās intereses ar skaidrāku, vienotāku un drosmīgāku redzējumu par visu reģionu un piešķirt iniciatīvai stratēģisko plašumu un ekonomisko stimulu, kas tai ir ļoti nepieciešams.

Ja Rumānija neizmantos šo mirkli, 3JI var zaudēt ieinteresēto pušu uzmanību, jo citas iniciatīvas kļūs pamatotākas un redzamākas un stratēģiskā saikne starp dažādām reģionam nozīmīgu procesu daļām kļūs vēl vājāka, padarot visu pieeju mazāk saskaņotu un netieši arī mazāk efektīvu.

Raksta oriģināls (publicēts 2.decembrī) angļu valodā atrodams šeit - https://visegradinsight.eu/romanias-turn-in-the-3si-presidency/