Somijas prezidents nepiekrīt drošības garantiju došanai Maskavai

Sestdien pārraidītajā intervijā televīzijas kanālam TF1, kas tikusi ierakstīta Elizejas pils saimnieka pagājušās nedēļas vizītes laikā ASV, Makrons izteicies, ka Eiropai jābūt gatavai nākotnes drošības arhitektūrai un jādomā par to, kā "dot Krievijai garantijas dienā, kad tā atgriezīsies pie sarunu galda".

"Es nepiekrītu, ka Maskavai jādod kaut kādas drošības garantijas," īsi pirms sanāksmes sākuma žurnālistiem atzina Somijas prezidents, kurš arī norādīja, ka tieši Eiropa ir apdraudēta.

Nīniste žurnālistiem uzsvēra, ka kopš pēdējās tikšanās situācija ir krasi mainījusies un redzams, ka karš Ukrainā turpinās.

Šodienas sanāksmē Nīniste vēloties apspriest turpmāko sadarbību, proti, sadarbību visās jomās, it īpaši NATO.

"Laiki ir mainījušies. Tagad mums jādomā par pavisam citiem sadarbības virzieniem. Visās Eiropas daļās svarīgākie jautājumi atšķiras. Baltijā ir vieni sasāpējušies jautājumi, bet Ziemeļos - citi. Pavisam citi jautājumi tiek skatīti citur Eiropā. Bet, manuprāt, galvenais ir uzklausīt vienam otru, rast vidusceļu un, lai kas nenotiktu, - sadarboties ciešāk," norādīja Somijas prezidents.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda žurnālistiem, komentējot Makrona pausto, norādīja, ka Krievija var saņemt garantijas tad, kad izvedīs karaspēku no Ukrainas un kļūs par normālu, civilizētu valsti. "Tagad gan mēs redzam, ka drošības garantijas ir nepieciešamas mums un Ukrainai," uzsvēra Nausēda.

Lietuvas prezidents atgādināja, ka Ukraina katru dienu tiek apšaudīta ar raķetēm un runa ir par valsti, kura 21.gadsimtā īsteno neiedomājamu politiku, proti, iebrūk suverēnā Eiropas valstī.

Nausēda arī norādīja, ka tagad ir svarīgi īstenot Madrides samitā paustās apņemšanās. Tāpat ir svarīgi, lai Somija un Zviedrija pēc iespējas ātrāk iestātos NATO un būtu labi, ja tas notiktu jau līdz nākamvasar Viļņā paredzētajam NATO samitam.

Arī Zviedrijas premjeministrs Ulfs Kristersons savā īsajā komentārā žurnālistiem norādīja, ka garantijas Krievijai nav jāsniedz un atgādināja - ne jau rietumi ir iebrukuši kaimiņvalstī. Vienlaikus Kristersonu mierinot fakts, ka Eiropa kopš kara sākuma ir vienota attiecībā pret Krieviju.

Zviedrijas premjeram arī nav šaubu, ka Zviedrija tuvākajā laikā iestāsies NATO un stiprināšot reģiona drošību.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka vairs nevienam nav ilūziju, ka vienīgais un reālais apdraudējums drošībai reģionā ir Krievija un ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai šobrīd atbalstītu Ukrainu, darot to "tik ilgi un ar tādu apjomu, kāds ir nepieciešams".

"Mums ir jāizvairās no pāragras runāšanas par kaut kādu miera procesu Ukrainā, miera procesu, ko Krievija varētu izmantot, lai pārgrupētos un vēl niknāk uzbruktu Ukrainai," norādīja Kariņš.

Latvijas premjers arī uzsvēra JEF nozīmi drošības veidošanā. "JEF ir ļoti nozīmīga - kā viens no NATO, varētu teikt, "līdzdarbiniekiem"," piebilda Kariņš.

Kā ziņots, Apvienoto reaģēšanas spēku valstu sanāksmē piedalās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks, Dānijas vicepremjers, aizsardzības ministrs Jakobs Elemans-Jensens, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, Islandes premjerministre Katrīna Jakobsdotira, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre, Somijas prezidents Sauli Nīniste un Zviedrijas premjeministrs Ulfs Kristersons.

Sanāksmē tiek pārrunāts Krievijas agresīvais karš Ukrainā un no tā izrietošās izmaiņas drošības situācijā Ziemeļatlantijas, Baltijas jūras un Tālo Ziemeļu reģionos, īpaši pievēršoties valstu sadarbībai tālākās palīdzības sniegšanā Ukrainai tās cīņā pret agresoru un pasākumiem reģionālās drošības vides uzlabošanai.