Kosovas serbi pamet darbavietas valsts iestādēs

Pēc serbu politisko pārstāvju tikšanās kopienu un repatriācijas ministrs Gorans Rakičs paziņoja, ka pamet savu amatu.

Viņš pavēstīja žurnālistiem, ka arī citi serbu minoritātes pārstāvji pamet savus amatus municipalitāšu administrācājās, tiesās, policijā, parlamentā un valdībā.

Rakičs piebilda, ka atgriešanās darbā netiks apsvērta, ja vien Priština neatteiksies no prasības nomainīt vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Serbijas izsniegtās automašīnu numurzīmes pret Kosovas numurzīmēm.

Viņš arī pavēstīja, ka tiek prasīta serbu municipalitāšu savienības izveide, piešķirot serbu apdzīvotajiem rajoniem plašāku autonomiju.

Kosovas prezidentes Vjosas Osmani kancelejas vadītājs Berims Vela apsūdzējis Serbiju centienos destabilizēt Kosovu, izmantojot serbu minoritāti.

"Serbija spiež un mudina Kosovas serbus atstāt savus amatus Kosovas institūcijās," tviterī norādījis Vela.

Kosovas valdība paziņojusi, ka, sākot ar novembri, serbu autovadītājiem tiks piemērotas sodanaudas, ja tie turpinās izmantot vecās numurzīmes, bet spēkrati, kuriem numurzīmes netiks nomainītas līdz nākamā gada 23. aprīlim, tiks konfiscēti.

Aptuveni 50 000 serbu, kas kompakti dzīvo Kosovas ziemeļos šīs prasības noraida, kamēr tie apmēram 40 000 serbu, ka izklaidus mīt Kosovas rajonos, kur ir etnisko albāņu vairākums, jau izmanto Kosovas izsniegtās numurzīmes.

ASV un Eiropas Savienība (ES) aicinājušas Kosovas premjerministru Albinu Kurti atlikt numurzīmju nomaiņas termiņu vēl uz desmit mēnešiem, taču viņš to noraidījis.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Tikmēr Kosovas serbi kopš 2008. gada faktiski atsakās pakļauties Prištinai pat ikdienas birokrātiskajos jautājumos.