Zviedrijas labējās partijas vienojas par valdību ar galēji labējo atbalstu
Trīs Zviedrijas labējā spārna partijas vienojušās veidot mazākuma valdību ar galēji labējās partijas "Zviedrijas Demokrāti" bezprecedenta atbalstu, piektdien pavēstīja konservatīvo līderis Ulfs Kristersons.
Potenciālā valdība nekavējoties pavēstīja par plāniem būvēt jaunus kodolreaktorus, lai apmierinātu Zviedrijas augošās vajadzības pēc elektroenerģijas.
"Tiks būvēti jauni kodolreaktori," apliecināja kristīgo demokrātu līdere Eba Buša.
Zviedrija pēdējo gadu laikā slēgusi sešus no saviem 12 reaktoriem, un atlikušie, kas darbojas trijās kodolspēkstacijās, saražo aptuveni 30% no kodolenerģijas, ko valsts patērē šodien.
Jauno valdību veidos moderāti, kristīgie demokrāti un liberāļi, "parlamentā sadarbojoties ar "Zviedrijas Demokrātiem"", žurnālistiem sacīja Kristersons, kas, kā sagaidāms, kļūs par jauno premjerministru.
Parlamenta spīkers balsojumu par Kristersonu premjera amatā, domājams, izsludinās pirmdien.
Četrām labējā spārna partijām parlamentā ir 176 no 349 vietām.
Galējie labējie "Zviedrijas Demokrāti", ar kuriem pamatstraumes partijas vēl nesen vairījās sadarboties, 11.septembra vēlēšanās guva lielus panākumus.
Ar 20,5% balsu viņi ierindojās otrajā vietā aiz aizejošās premjerministres Magdalēnas Andešsones sociāldemokrātiem, kas Zviedrijas politikā dominējuši kopš 30.gadiem.
