Lietuva izraida Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi
Lietuva izraidījusi no valsts Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi Sergeju Rjabokoņu, lēmumu pamatojot ar to, ka viņa rīcība un izteikumi nav savienojami ar diplomāta statusu, pirmdien paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija.
Rjabokoņs pasludināts par Lietuvā nevēlamu personu un viņam valsts jāatstāj piecu dienu laikā.
"Tādu lēmumu Lietuva pieņēmusi saistībā ar atbildīgo institūciju sniegto informāciju, kas pamato to, ka nesenā Rjabokoņa rīcība un paziņojumi nav savienojami ar diplomāta statusu, ir vērtējami kā iejaukšanās uzņemošās valsts iekšpolitikā un tādēļ ir uzskatāmi par Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām pārkāpumu," norādīts ministrijas paziņojumā. Tajā nav teikts, konkrēti par kādiem paziņojumiem un rīcību ir runa, bet augustā Rjabokoņam tika iesniegta protesta nota par viņa izteikumiem par 1991.gada 13.janvāra janvāra notikumiem Viļņā.
Lietuvas ārlietu viceministrs Mants Adomens žurnālistiem apliecināja, ka lēmums ir saistīts ar diplomāta izteikumiem par 1991.gada 13.janvārī notikušo.
"Lēmums ir reakcija uz Sergeja Rjabokoņa publiskajiem izteikumiem un viņa paziņojumiem, noniecinot 1991.gada 13.janvāra notikumus Lietuvā, viņa cinisko vēstures notikumu sakropļošanu, kā arī aktīvo komunikāciju ar personām, kuras aktīvi darbojas pret Lietuvas nacionālajām interesēm un par kuru asociāciju ir sākta izmeklēšana," Adomens klāstīja, runājot par bijušā radikāli kreisās partijas "Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte" līdera Aļģirda Palecka, kurš notiesāts par spiegošanu Krievijas labā, izveidoto asociāciju "Starptautiskais forums labām kaimiņattiecībām".
Krievijas vēstniecības Lietuvā pilnvarotajam lietvedim arī izteikts protests par Maskavas lēmumu anektēt četrus okupētos Ukrainas reģionus.
Rjabokoņa izraidīšana nozīmē, ka Krievijai būs jāieceļ jauns vēstniecības Lietuvā vadītājs.
Pagaidu pilnvarotais lietvedis Krievijas diplomātisko pārstāvniecību Lietuvā vada kopš aprīļa, kad Lietuva, reaģējot uz Krievijas karaspēka pastrādātajām zvērībām Kijivas piepilsētā Bučā, pazemināja diplomātisko attiecību ar Krieviju līmeni, izraidīja vēstnieku Alekseju Isakovu un atsauca no Maskavas savu vēstnieku Eitvīdu Bajarūnu.
Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka Lietuvas un Krievijas diplomārtiskās pārstāvniecības līmenis "saglabājas nemainīgs".
Viņš arī paskaidroja, ka Rjabokoņa izraidīšana saistīta ar Lietuvas tiesībsargājošo un nacionālās drošības institūciju sniegto informāciju un "Krievijas pārstāvja darbību kopumu".
Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Maskava uz Viļņas lēmumu atbildēs ar tādu pašu rīcību, vēstīja Krievijas ziņu aģentūra RIA.
Augusta beigās Lietuvas Ārlietu ministrija izsauca Rjabokoņu un iesniedza viņam protesta notu par paziņojumiem, kuros Krievijas diplomāts "noniecinājis 1991.gada 13.janvāra notikumus un ciniski sagrozījis vēstures faktus".
26.augustā Krievijas izdevumam "Krasnaja vesna" Rjabokoņs, komentējot diskusijas par vīzu ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem, teicis, ka "gadījumā, ja Lietuva iebraucošajiem Krievijas pilsoņiem prasīs par Krimas statusu, Krievija varētu sākt lietuviešiem prasīt par viņu pozīciju attiecībā uz 1991.gada 13.janvāra notikumiem Viļņā".
Kā nepatiesi apgalvoja Rjabokoņs, pret Padomju Savienību noskaņoti Lietuvas spēki tolaik sarīkoja nelikumīgus masu mītiņus, pieprasot atdalīšanos no Padomju Savienības, tādējādi pārkāpjot konstitucionālās normas, un provokācijas šajos mītiņos izraisīja civiliedzīvotāju bojāeju, lai gan patiesībā 14 civiliedzīvotāji tika nogalināti un simtiem ievainoti, kad padomju karavīri uzbruka Viļņas televīzijas tornim un Radio un televīzijas komitejas ēkai Viļņā.
