"Atlaidīsi vadus - tev beigas." Balaklejas iedzīvotāji stāsta par piedzīvotajām šausmām okupācijas periodā

Harkovas apgabala Balaklejas pilsētas iedzīvotājs Artjoms raidsabiedrībai BBC pastāstīja, ka Krievijas iedzīvotāju gūstā pavadījis vairāk nekā 40 dienas, un viņš spīdzināts ar elektrību.

Balakleja tika atbrīvota 8. septembrī, pēc pusgadu ilgas Krievijas armijas okupācijas.

Visbriesmīgākās lietas notika vietējās policijas ēkā, kur izvietojās Krievijas karaspēks. Artjoms stāsta, ka no blakus kamerām viņš dzirdējis citus ieslodzītos kliedzam sāpēs un šausmās. Turklāt, pēc viņa teiktā, Krievijas iedzīvotāji acīmredzami parūpējušies, lai kliedzieni būtu labi dzirdami pārējiem, jo ēkā bija atslēgta trokšņaina ventilācijas sistēma.

"Viņi to izslēdza, lai visi varētu dzirdēt, kā cilvēki kliedz, kad viņus spīdzina ar strāvu," saka Artjoms. "Ar dažiem ieslodzītajiem to darīja katru dienu. Pat sievietes spīdzinātas."

Arī Artjomam nācās piedzīvot spīdzināšanu ar strāvu - bet tikai vienreiz. "Man lika ņemt rokās divus vadus," viņš stāstīja. Viņi teica: "Atlaidīsi vadus – tev beigas. Tad sāka uzdot jautājumus. Viņi teica, ka es meloju, un ģenerators griezās ātrāk, tā ka spriedze pieauga."

Kā pastāstīja Artjoms, viņš tika aizturēts pēc tam, kad Krievijas iedzīvotāji pie viņa atrada fotogrāfiju ar brāli – Ukrainas bruņoto spēku karavīru – militārā formā. Vēl kāds Balaklejas iedzīvotājs, pēc Artjoma teiktā, aizturēts uz 25 dienām vienkārši par to, ka mājās pie viņa atrasts Ukrainas karogs.

Vietējās skolas direktore vārdā Tatjana, kura policijas iecirknī pavadīja trīs diennaktis, stāsta, ka arī dzirdējusi kliedzienus, kas izskan no citām kamerām.

Pie vienas no šīm kamerām BBC atrada tēvreizi un atzīmes, cik dienas ir pagājušas ieslodzījumā. Pēc Ukrainas policijas rīcībā esošās informācijas, kamerās, kas bija paredzētas diviem cilvēkiem, okupācijas varasiestādes turēja līdz astoņiem cilvēkiem. Kā saka policisti, pusgada okupācijas laikā cilvēki centās lieki netuvoties ēkai, lai viņus nesagūstītu Krievijas militārpersonas.

"Kāpēc viņš nošāva manu dēlu?"

Netālu no pilsētas centra, nelielas ielas galā, atrodas to cilvēku kapi, kurus steigā apglabāja kaimiņi. Vienā no vietā, kur apglabāts taksists Pjotrs Šepels, stāv vienkāršs koka krusts. Viņam blakus guļ viņa pasažieris, kura personība joprojām nav noskaidrota.

Policija sāka ekshumēt līķus, un, kad bojāgājušo mirstīgās atliekas ievietoja maisos, gaisā uzvirmoja nāves smaka. Pēc vietējo varasiestāžu teiktā, abi bojāgājušie vīrieši nošauti pie Krievijas blokposteņa burtiski dienu pirms pilsētas atbrīvošanas.

Ekshumāciju vēroja Valentīna – bojāgājušā taksista māte.

"Es gribu pajautāt Putinam, kāpēc viņš nošāva manu dēlu?" viņa kliedz. "Kas viņam lika nākt šurp ar tik briesmīgiem ieročiem? Viņš ne tikai nogalināja mūsu bērnus – viņš nogalināja arī mūs, viņu mātes. Es tagad jūtos kā mirusi. Un es gribu vērsties pie visām pasaules mātēm: sacelieties pret šo slepkavu!"

Pa ceļam uz Balakleju redzēta militārā tehnika, kas bija atzīmēta ar burtu "Z". Acīmredzot to Krievijas militāristi pameta atkāpjoties.

Tuvējā ciemā vietējie demonstrēja vietējās skolas ēku, kas bija smagi cietusi karadarbībā. Pēc vietējo varasiestāžu sniegtās informācijas, tā gandrīz izpostīta jau tieši pirms Krievijas iedzīvotāju padzīšanas.

Stāvot uz tās drupām, Harkovas apgabala vadītājs Oļegs Siņegubovs par galveno uzdevumu nosauca ūdens un elektrības padeves atjaunošanu apdzīvotās vietās - lai gan pastāv bažas, ka elektropārvades līnijas varētu tikt mīnētas.

Uz jautājumu, vai viņš domā, ka Krievijas karaspēks varētu atgriezties, Siņegubovs atbildēja: "Mēs esam karā, tā ka tādas briesmas pastāv vienmēr."

Balaklejas centrā, kur atkal plīvo Ukrainas karogs, vairāki desmiti vietējo iedzīvotāju stājušies rindā pie kravas automašīnas ar pārtiku.

Šeit ir daudz vecu cilvēku, kuri izskatās novārguši. Taču viņi ir acīmredzami apmierināti atkal redzēt viens otru – un apskauties pirmo reizi pēc okupācijas beigām.