Noslēgusies 12 gadus ilgusī ES fiskālā uzraudzība pār Grieķiju

2009. gada novembrī Atēnas paziņoja par strauju valsts budžeta deficīta pieaugumu, kas galu galā izraisīja finanšu krīzi visā eirozonā un haosu Grieķijas finansēs uz desmitgadi.

Apmaiņā pret palīdzības sniegšanu 289 miljardu eiro apmērā un lai nepieļautu Grieķijas izstāšanos no eirozonas, Starptautiskā Valūtas fonda, ES un Eiropas Centrālās bankas veidotā "troika" pieprasīja no Atēnām visaptverošas reformas.

Tās ietvēra ievērojamus valsts izdevumu un algu samazinājumus, nodokļu paaugstināšanu, privatizāciju un citas plašas reformas, kuru mērķis bija sakārtot valsts finanses.

Ekonomika saruka par vairāk nekā ceturtdaļu, bezdarbs pieauga līdz gandrīz 28%, un kvalificēti speciālisti emigrēja masveidā.

"12 gadu cikls, kas nesa sāpes iedzīvotājiem, noveda pie ekonomikas stagnācijas un sašķēla sabiedrību," ir beidzies, paziņoja Grieķijas premjerministrs Kiriaks Micotakis. "Visiem parādās jauns horizonts, kas piepildīts ar izaugsmi, vienotību un labklājību. Mūsdienu Grieķija ir cita Grieķija."

"Mēs esam reģistrējuši spēcīgu izaugsmi un ievērojamu bezdarba samazināšanos par 3% kopš pagājušā gada un par 5% kopš 2019.gada," pavēstīja Micotakis.

Pārraudzības pārtraukšana stiprinās Grieķijas pozīcijas starptautiskajā tirgū, palielinot tās pievilcību investoriem. Atēnām tagad būs arī lielāka kontrole pār savu iekšējo ekonomisko politiku.

Tomēr Grieķiju, tāpat kā citas glābtās ES dalībvalstis Spāniju, Portugāli, Kipru un Īriju, joprojām uzraudzīs kreditori, kamēr tā atmaksā savus parādus.

Grieķijas gadījumā tas prasīs vēl divas paaudzes, un pēdējie aizdevumi jāatmaksā 2070. gadā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm Grieķijas ekonomika šogad pieaugs par 4%, kas ir daudz augstāk nekā eirozonas vidējie 2,6%.

Tomēr bezdarba līmenis Grieķijā ir viens no augstākajiem eirozonā, tās minimālā alga ir viena no zemākajām, un valsts parāds ir 180% no iekšzemes kopprodukta.