Polija draud Briselei ar pretdarbību
Reaģējot uz Briseles signāliem, ka tā joprojām nav apmierināta ar Polijas tiesu sistēmas reformām, Varšava brīdinājusi, ka varētu vērsties pret Eiropas Savienību (ES), ja poļi nesaņems savu daļu no līdzekļiem, kas atvēlēti atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas.
Polijai grantos un aizdevumos no ES tautsaimniecības atveseļošanas fondiem pienākas 35 miljardi eiro, taču līdzekļu piešķiršana ir apturēta Varšavas domstarpību dēļ ar Briseli par tiesu sistēmas reformām, kas, kā apgalvo Eiropas Komisija (EK), esot pretrunā ar demokrātijas standartiem.
Lai gan jūnijā EK apstiprināja šo līdzekļu piešķiršanu, EK prezidente Urzula fon der Leiena, apmeklējot Varšavu, Polijas premjerministram Mateušam Moraveckim norādīja, ka vēl daudz veicam likuma varas stiprināšanai.
Taču Polijas valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) atkārtoti norādījusi, ka tiesu sistēmas reformas nepieciešamas, lai tā sāktu strādāt efektīvāk, un noliedz, ka notiktu politiska tiesu ietekmēšana.
"Ja būs mēģinājumi bloķēt maksājumus (..) un Eiropas Komisija mēģinās izdarīt uz mums spiedienu, mums nebūs citas izvēles kā atklāt uguni no visiem stobriem, kas ir mūsu arsenālā, atbildot ar viesuļuguni," Polijas sabiedriskajam radio izteicies PiS ģenerālsekretārs Kšistofs Soboleskis.
PiS nav atklājis, kādus soļus poļi varētu spert pret EK, taču kabineta loceklis Mihals Voiciks, kas pārstāv konservatīvo partiju "Polijas Solidaritāte", ļāvis noprast, ka Varšava varētu uzlikt veto atsevišķiem ES lēmumiem.
"Ņemot vērā to, ka mums darīšana ar ļaudīm, kas neievēro līguma nosacījumus (..), manuprāt, mums jāspēlē skarbi," intervijā privātajam televīzijas kanālam "Polsat News" izteicies Voiciks.
Polija maijā pieņēma likumu, ar kuru pretrunīgi vērtētās tiesnešu disciplinārās palātas vietā tika izveidota jauna iestāde, un otrdien Augstākā tiesa no savu locekļu vidus izraudzīja kandidātus jaunveidojamās palātas sastāvam.
Taču Leiena kādā intervijā jūlija beigās izteikusies, ka jaunais likums nedodot tiesnešiem tiesības apšaubīt lēmumus par iecelšanu amatos tiesu sistēmā, jo par to draud disciplinārā atbildība, un ka šī "problēma" esot jāatrisina, lai Polija varētu saņemt ES līdzekļus.
Arī EK pārstāve Arianna Podesta norādījusi, ka jaunais likums esot svarīgs solis Varšavas un Briseles domstarpību atrisināšanai, taču saskaņā ar sākotnējo vērtējumu tas neļaujot tiesnešiem apšaubīt citu tiesnešu statusu bez riska, ka pret tiem tiks ierosināta disciplinārā procedūra.
Arī viņa apgalvojusi, ka "šī problēma esot jāatrisina", lai tiktu izpildīti atlabšanas fondu līdzekļu piešķiršanas nosacījumi.
Vienlaikus Podesta gan piebildusi, ka "nekāds oficiāls slēdziens šajā jautājumā nav izdarīts, jo no Polijas puses līdz šim nav saņemts neviens maksājumu pieprasījums".
